A.Arutunjana-Mistērija Putins

 Ja jau lasām par dikatoriem, tad lasām. Šoreiz Annas Arutunjanas grāmata "Mistērija Putins".

Grāmata sarakstīta 2012.g. un latviski izdota 2013.gadā. tā turpina pētījumu par Putinu un par Krieviju vispār. Tur ir interesanti secinājumi, ka šī tauta joprojām dzīvo pēc 500+gadus vecām tradīcijām. Viņi nevar bez cara. Viņiem it kā ir likumdošana, bet tomēr jebkurš, kuram ir vara, var mierīgi likumus pārkāpt un tauta piekāpsies. Teiksim, policisti mierīgi var ievākt meslus jeb nodevas savā rajonā no tirgotājiem utt. Ja ir kaut kāda problēma un kāds netiek likumīgi galā, viņš meklē kādu augstāku varas pārstāvi. Piemēram, rūpnīcā nemaksā algas un strādnieki vēršas pie tā laika premjera, lai tas atrisina problēmu. Putins atbrauc, kameru un strādnieku priekšā notēlo bargo, apsola visu atrisināt, sabļauj uz oligarhu. Oligarhs no sava maciņa samaksā algu strādniekiem, bet pēc tam Putins no valsts budžeta to viņam kompensē. Tā tiek gāzta nauda sliktos uzņēmumos.

Tāpat pirms 500gadiem bija, ka cars var pārdalīt īpšumus saviem padotajiem. Tālajos valsts nostūros, kur viņš pats nevarēja neko daudz līdzēt, viņš iedeva lielas pilnvaras saviem pakļautajiem bajāriem. Viņi varēja mierīgi nelikumīgi pret jebkuru tur izturēties, galvenais, ka maksāja kaut kādus meslus un it kā uzturēja Krievijas vai Moskovijas impēriju. Tagad ir tāpat, ir dažādu apgabalu amatpersonas, kas rīkojas kā mazie cariņi savos rajonos un Putins ar viņiem īsti galā netiek. Tāpat ar specdienestiem, policiju. Tie dara ko grib, jo uzskata, ka Putins ir viņu aizmugure (jo savējais un augstākos līmeņos tāpat saņem šos mslus no apakšas). Kamēr netaisa ļoti lielus sū..., viņus neviens neaiztiek. Ja kaut kas baigi liels nokļūst presē, tad uztaisa kaut kādu paraugprāvu, bet gala rezultātā vainīgo vai nu kaut kur aizrotē, vai pat pēc laika viņš atgriežas atpakaļ savā amatā. Tā tur viss ir sasaistīts.

Un tāpat ar dikatūru. Tu to izveido, uztaisi sistēmu un beigās tā vēršas pret Tevi. Tu nevari 100% to kontrolēt. 

Bet, diemžēl liela daļa tautas ir novesta nabadzībā, daudzi ir vienkārši, es atvainojos, tupi. Viņi turpina cerēt, ka bajāri ir slikti un cars (Putins) ir labs. Tādēļ joprojām iet mirt Ukrainā. Bet piederīgie caur TV vai internetu vēršas pie cara, jo domā, ka viņš nezin neko par mobilizāciju un cik slikti apstākļi ir tiem, ko sūtu kā gaļu uz fronti. Traki.

Nu tāda aptuveni grāmata. To par karu es protams pierakstīju klāt kā savas pārdomas par šodienas situāciju, bet grāmata kopumā uz to visu uzvedina. Viņa izstāsta sistēmu, tautas un varas attiecības.