R.Godārs-Spēle līdz galam

 Otra grāmata, ko izlasīju ir Roberta Godāra - Spēle līdz galam.

Grāmata nav gluži svaiga - sarakstīta 2004.g. un latviski izdota 2007.gadā. Atradu to laukos, nolēmu izlasīt. Sižets sola manipulācijas un baigo spriedzi... nezinu, īsti nebija manā gaumē. Jā, manipulācijas ir, spriedze ir, bet viss kaut kā likās baigi uzspēlēts un tāds kā samocīts. Nu es nenoticēju, ka var tā viegli ar kādu manipulēt, panākt, ka dara to un to. Piedot manipulācijas un uzķerties atkal, un vēl beigās uzrasties pašam īstajā laikā un vietā... Nu nenoticēju. Sākumā lasīju cītīgi, bet uz beigām jau gandrīz pa diagonāli aizgāja :)

Ja man grāmata būtu jāpērk, tad es to nepirktu. Ja būtu nopircis, tad nedaudz nožēlotu. Bet, ja bija iespēja par velti izlasīt, tad lai jai iet :)

V. Čērčils-Nekad nepadodies

 Gandrīz divas nedēļas nav sanācis padarboties ne gar modeļiem, ne arī veltīt laiku lodēšanai. Jautāsiet kādēļ? Viens no iemesliem ir hokejs :) Otrs ir dažādi saimnieciskie darbiņi. Nu un vēl nedaudz vairāk laika līdz ar to atlika grāmatu lasīšanai.

Krievijas - Ukrainas karā bieži kaut kādos apskatos, intervijās, tika pieminēts Vinstons Čērčils un viņa citāti, darbības utt. Tad nu nolēmu iepazīties ar viņa personību. Latviski uz ātro neko atrast neizdevās, tāpēc iegādājos vienu grāmatu krievu valodā (V.Čērčils-Nekad nepadodies) un otru angļu valodā (A.Roberts-Churchill:Walking with destiny). Angļu grāmata diemžēl līdz manīm nenonāca, dabūju atpakaļ naudu. Tad nu īsumā par grāmatu Nekad nepadodies:

Grāmata bija jauna, iepakota plēvē, bet jau tad ņemot nost iepakojumu, zelta burti daļēji nonāca nost. Pēc tam lietojot vēl vairāk uzraksti padzisa. Bet tas jau saturu nemaina :)

Es grāmatu raksturotu īsumā tā - neliels ieskats biogrāfijā (interesanti dažādas detaļas uzzināt par Vinstonu) un tālāk var teikt ir tāds skatījums uz viņa vadības stilu, dažādiem teicieniem un kā viņš to katrā situācijā ir darījis/pielietojis. Galvenais jau ir bijusi cīņa ar hitleru par Eiropas nākotni. Un tur arī ir šis svarīgais teiciens "Nekad nepadodies - nekad, nekad, nekad, nekad, nekādos darbos: lielos vai mazos, svarīgos vai nebūtiskos. Nekad nepadosies, izņemot tos brīžus, kad cieņa un veselais saprāts ir spēcīgāks. Nekad nepakļaujies citu ietekmei un pārmērīgai ienaidnieka ietekmei."

Ja nebūtu Vinstona, tad iespējams nebūtu nekādas ASV palīdzības Eiropai. Visdrīzāk būtu sakauta arī Anglija un PSRS un nez kā mēs vispār tagad dzīvotu. To PSRS agrāk prata novērtēt, arī valstsvīri atzina lielo ASV palīdzības nozīmi. Tikai pēdējās desmitgadēs tiek pasniegts, ka var teikt vienīgi uzvarētāji ir bijuši PSRS...un ko tur vispār pārējā pasaule, lai paklusē...

Čērčils ar savu attieksmi prata ASV pierādīt, ka uz viņu var paļauties un ir vērts sūtīt palīdzību. Tāpat arī šobrīd Ukraina noturoties pirmās dienas, pierādīja, ka viņi nepadosies un arī viņiem tagad iet palīdzība.

Grāmatu varu rekomendēt izlasīt, ir interesanti.

SUŅDZI-Karamāksla (Sun Tzu-The art of War)

 

Agrākos gados bieži biju dzirdējis par šo grāmatu, bet nekad nebija sanācis to izlasīt. Velme bija, bet kaut kā nesanāca. Tagad, saistībā ar karu Ukrainā arī dzirdēju šo grāmatu pieminam. Un vienu dienu veikalā pēkšņi šai grāmatai uzdūros virsū. 

Grāmata ir interesanta, apkopotas daudzas slavena ķīniešu karotāja-filozofa atziņas + citu cilvēku paplašināti skaidrojumi par tām. Un sanāk, ka tiešām daudz ko var piemērot arī mūsdienās. Ne par velti tā tika pieminēta arī Ukrainas kara apskatos. Iedziļinoties, padomājot, var tiešām secināt, ka Krievija daudz ko cenšas darīt pilnīgi pretēji šai grāmatā dotajiem padomiem un iespējams tādēļ arī rezultāti viņiem ir tik bēdīgi :)

Piemēram, ir minēts, ka nevajag censties obligāti ieņemt pilsētas/cietokšņus. Ir jāciena pretinieks, jādod tam iespēja kaut kur atkāpties, citādi pretī saņems pilnīgāko pretestību un izmisīgu cīņu līdz nāvei (to var kaut vai attiecināt uz Mariupoli). Tāpat minēts par noteikumu ievērošanu armijā, sodiem, marodierismu un tas atkal netiek ievērots. Tā kā ir interesanti.

Beigās nocitēšu vienu konkrētu padomu: "Ja kara likumi rāda, ka uzvarēt neizdosies, cīnīties nevajag, pat ja valsts valdība pavēl karot. Tādējādi var gūt panākumus, nemeklējot slavu un atteikties no karošanas, vienlaikus izvairoties no pārmetumiem par paredzamo sakāvi, pasargājot savus karavīrus, dodot labumu valdībai un izdarot vērtīgu pakalpojumu visai tautai".  Vai Krievijas armijai to nevarētu ņemt vērā un izbeigt nevienam nevajadzīgo asinsizliešanu Ukrainā?

MENG_A39-Tortoise_part.1-unbox

 Sāksim ar īsu info par pašu tanku. 1943.gadā Lielbritānija izlēma, ka armijai vajag īpaši izturīgu un ar ļoti jaudīgu ieroci aprīkotu tanku, lai karotu pret Vāciju. Līdz 1944.gada februārim tika izstrādāti 18 dažādas versijas šim tankam un katra bija ar vien lielāka un smagāka :) Apzīmējumi versijām bija AT1 līdz AT18 (protams, tās visas bija uz papīra, bez reāliem prototipiem). Beigās Lielbritānijas valdība izlēma, ka vispiemērotākā būs AT16 ar vārdu A39 Tortoise, kuru pasūtīja 25 eksemplāros. Jau tajā laikā bija skaidrs, ka ātrāk par 1945.g. septembri tanki bruņojumā nenonāks (bet tad jau nezināja cik ilgi turpināsies karš). 

Tanks sanāca 10m garš, 3.9m plats un 3m augsts. Lielgabals bija 94mm, kurš pēc testiem spēja sašaut vācu tanku leopards no 1000m attāluma (tas ir ļoti labs rezultāts tam laikam). Pašam tankam bruņas bija  no 152mm līdz 228mm un tās varēja izturēt vāciešu 88mm šāviņus. Pateicoties šādām bruņām un lielgabalam, tad tanka masa sanāca 79tonnas, kas ļoti ierobežoja tā spēju pārvietoties. Tanka ātrums bija tikai 19.3km/h pa ceļu un aptuveni 6km/h "pa laukiem". 600zirgu V12 Rolls-Roisa dzinējs sanāca par švaku šādai masai un arī veicamais attālums bija tikai aptuveni 140km. Vēl tankam bruņojumā bija 7.92mm ložmetējs. Komanda sastāvēja no 7 cilvēkiem (komandieris, tēmētājs, ložmetējnieks, divi lādētāji un vadītājs ar palīgu).

Karam beidzoties 1945.g. maijā paspēja izgatavot 6 eksemplārus. Vienu no tiem aizsūtīja uz fronti izmēģinājumiem, bet tā kā karš beidzās, tad šo tanku ražošanu pārtrauca un reāli armijas bruņojumā to nepieņēma.

Es šo tanka modeli nopirku, jo pagājušā rudenī bija laba cena un man tas iepatikās vizuāli. Citādi ņemot, tas tomēr ir vecs izlaidums - 2012.gads. 

Laikam tāpēc, ka vecāks modelis, tad instrukcija ir melnbalta, nav kā dažiem pēdējiem modeļiem tā bija krāsaina. Bet kopumā izskatās viegli saprotama (nevar salīdzināt ar Zvezda un Dragon instrukcijām). 

Lai labāk saprastu krāsojumu, tad viena lapa ir krāsaina:

Apakšējā "vanna" un korpuss:

Uz korpusa smuka faktūra. Te vienīgi pie ķēdēm būs liels darbs, jo katrs posms ir atsevišķi (un uz katru ķēdi jāizmanto 62 daļas):

Nu un tālāk pārējās plastmasas detaļas. Par tām kaut ko vairāk varēs pateikt, kad līmēs, bet vizuāli ir ok:

Zvezda-Ural 4320_part.2

 Sakarā ar to, ka pa vidu vēl uzlodēju LED kubu 8x8x8, tad modeļu līmēšana nedaudz atlikās. Bet tomēr, auto ir salikts.

Viss sākas ar dzinēju un ir arī vinča:

Tālāk rāmis, tajā diezgan daudz detaļu jāsaliek un izskatās diezgan reālistiski:

Bāka, kaut kāda kaste, radiators un degvielas kanna:

Kravas kaste, ja neskaita tā saucamos āķus brezenta virsai, bija viegli salikt. Tie āķi tik smalki, ka knapi ar pinceti var paņemt:

Darbs pie kabīnes:

Un no šīm detaļām ir jāsaliek brezents virs kravas kastes:

Nu un tāds izskatās nenokrāsots. Var lietot gan ar, gan bez brezenta - abos gadījumos izskatās labi:

auto nekrāsošu, to lai dara dēls, ja grib. Man vienkārši šo negribas uztaisīt līdz galam, nokrāsot, līmēt uzlīmes, jo pamatā jau tas tomēr asociējas ar PSRS... Lai paliek kā ir, kamēr dēls spēlējoties salauzīs. Un gan jau tiks salauzts, jo dažas detaļas bija tik smalkas un trauslas, ka pat līmējot nolūza :( Labi, ka nav redzamas.

Par salikšanu. Viss izskatās diezgan reālistiski. Bet, lai cik precīzi censtos salikt, tomēr vēlāk pēc kaut kādiem vairākiem soļiem, liekot virsū kādu citu detaļu, sanāk konstatēt, ka kaut kas nav īsti precīzi. Tāpat iesaku visiem jau sagatavot durvis, pirms līmējat kopā kabīni. Es, jau zinot pie citiem modeļiem pieļautās kļūdas, uzreiz izgriezu durvju ārējo detaļu, lai uzreiz piemērītu, kad līmē kopā kabīni. Citādi pēc vairākiem soļiem cenšoties ielikt durvis, varat konstatēt, ka tās neiet iekšā vai arī ir lielas šķirbas. Šo es kaut kā nespēju saprast - kādēļ nevar paredzēt, ka durvis uzreiz ir jātaisa un jāpiemēra? Iesācēji šeit noteikti kļūdīsies.

Bet, ņemot vērā cenu, tad kvalitāte ir ok.