N.Ouena-Zirneklis istabas stūrī

 Šoreiz 2019.gadā izdota grāmata. Nikija Ouena-Zirneklis istabas stūrī (Nikki Owen-Subject 375).

Paskatoties latvisko nosaukumu un anglisko, uzreiz ir jautājums, kādēļ latviski izdomāja pilnīgi savādāku nosaukumu? Nu labi, grāmatā figurē zirnekļa tīkli un zirnekļi, bet vai tāpēc pilnībā jāmaina nosaukums?

Par pašu grāmatu. Ja man jāsaka īsi, tad murgs. Nu nežēlīgi samudžināts stāsts. Vienu mirkli lasi, ka sieviete sēž cietumā, nākamā, ka viņa tiekas ar psihiatru. Pēc brīža kaut kādas raborkas ar citām ieslodzītām un tad atkal ir pie cita psihiatra. Tad tālāk atkal ir minēts pirmais psihiatrs. Pēc tam atkal citas razborkas un notikumi no dzīves. Nu tā samudžināts, ka neko nevar saprast un ir jāpiekrīt, ka tā ir starptautiska sazvērstība - nu tāpēc, ka neko nevar saprast :)

Godīgi sakot grāmata man nepatika. Jau tagad nožēloju, ka man grāmatu plauktā ir vēl viena šīs rakstnieces grāmata, kuru neesmu izlasījis. Bet ļoti ceru, ka tā būs labāka.

P.S. Ja šo darbu vērtētu kāda žūrija par to, cik sarežģīti tas ir aprakstīts, kāds ir sižets, viņi varbūt teiktu, ka tas ir sarežģīti, fantastisks, uzreiz nesaprotams sižets un autore ir jāslavē. Bet, tas būtu tas pats, kas vērtēt mūziku pēc tā, cik šo konkrēto dziesmu ir grūti nospēlēt. Man dziesmai arī ir svarīgi, vai nu tā patīk, vai nepatīk, nevis vērtēju pēc sarežģītības. 

Un vēl viens piemērs par mūziku. Kaut vai ņemam Deep Purple-Smoke on the water. Kritiķi saka, ka super gabals, ļoti grūti nodziedams, reti kurš to var. Man nav iebildumu, dziesma ir klausāma. Bet, varbūt kāds citas paklausās un brīnās ko tas dziedātājs tā kliedz visu laiku :)

L.Gunels-Dievs vienmer celo anonimi

 Grāmata, kas man plauktā jau nogulējusi vairāk par gadu un kaut kā līdz viņai visu laiku netiku. Bija daudz dažādu vecu grāmatu, bet nu rinda ir pienākusi :) Lorāns Gunels "Dievs vienmēr ceļo anonīmi" (Laurent Gouenelle-Dieu voyage toujours incognito).

Grāmata iesākas dīvaini - cilvēks grib izdarīt pašnāvību, nolecot no torņa. Pēkšņi uzrodas svešinieks, kurš viņam piedāvā palīdzību. Palīdzēs sakārtot dzīvi, bet viņam ir jāapņemas darīt visu, ko liks. Viņi noslēdz vienošanos un svešinieks uzdod darīt dažādas lietas. Piemēram, tā kā cilvēks nespēj pat atteikties no konkrētās bagetes, kuru piedāvā pārdevēja maiznīcā un paprasīt to, kas patīk, tad viņam ir uzdevums vairākas reizes no vietas mainīt savas prasības maiznīcā. Tāpat interesanti bija par smēķēšanu. Viņš it kā negrib smēķēt, bet tai pat laikā domā, ja es atteikšos no smēķēšanas, tad es atsakos no savas brīvības. Nu un to svešnieks risina ik pa laikam sūtot īssziņas un liekot viņam konkrētā brīdi pīpēt. Pat pa nakti vairākas reizes pamodina. Beigās viņam tā smēķēšanas apriebjas, ka viņš prasa atļauju nesmēķēt un to viņam atļauj. Varbūt arī parastā dzīvē tas var nostrādāt?

Grāmata ir forša, pamācoša. Interesanti lasīt. Par beigām neko neteikšu, lai Jums ir interese izlasīt. Bet pateikšu, ka nobeigums ir pilnīgi negaidīts. Šo tiešām rekomendēju izlasīt!

Ferrari 488 GTE

 Pa vienu nedēļu pa vakariem sakrāmēju Lego analogu Ferrari 488 GTE, kurš pirkts caur aliexpress, bet viņu izsūta no kaut kādas Vācijas noliktavas. Modelim ir gandrīz 1700 detaļu.

Prasīsiet, kāpēc analogu? Tādēļ, ka Lego šo vairs neražo un kaut kādos atlikumos internetveikalos to var atrast cenās no kādiem 200 līdz pat 350 EUR (pie tam 350 EUR prasa tie ierastie uzticamie internetveikali). Nu 350, tas ir kosmoss, ņemot vērā, ka analogu var dabūt pa aptuveni 50 EUR. Es nereklamēju alternatīvas, vienkārši dalos savā pieredzē un beigās arī pteikšu, ko vispār par šo komplektu domāju. 

Ar ko lai šajā bardakā sāk? 

Šis uzreiz ir pirmais lielākais trūkums, ja salīdzina ar oriģinālu. Viss ir samētāts pa kaut kādām pakām, nav tā kā oriģinālam, kuram katrā solī ir jāpaņem konkrētās paciņas un ir vieglāk detaļās orientēties. Tālāk bildes no būvniecības procesa:

Kā redzat uzlīmes ir daudz. Un diemžēl šim komplektam atkal tas ir mīnuss, jo tās ir nekvalitatīvas. Lielai daļai uzlīmju malas ir tādas kā uzrautas augšā. Rezultāts jau ir 2:1 par labu oriģinālam Lego.

Un pie 569 soļa šī komplekta montāža man beigtos, jo vienkārši izbeidzās pašas vienkāršākās detaļas - melnie pini. Labi, ka man ir rezerves no citiem komplektiem. Bet rezultāts jau kļūst 3:1.

Tālāk redzams, ka šādas detaļas palika pāri, kā rezerve:

Nu un tāds ir gatavs modelis:

Ko vēl varu piebilst. Tad montāžas procesā bija problēmas ar detaļu saderību. Daži sarkanie, zilie un melnie krustveida savienojumi kustas brīvi, bet citi ir tādi, ka nekādi nevar iemaukt - dažus tikai ar tā teikt āmura palīdzību iedzinu iekšā. Tas liecina, ka komplekts ir diezgan nekvalitatīvs - iepriekšējie analogi bija labākas kvalitātes. Vēl man aizmugurējās arkas kaut kā likās, ka par aptuveni vienu pinu nobīdās un bija baigi iespriegotas. Pētīju instrukciju, salīdzināju ar modeli, it kā nekādu kļūdu montāžas procesā neatradu. Tad būtu kļūda detaļu izmēros? Nevaru neko apgalvot. 

Tātad kopumā, ja šim komplektam pret Lego ir viens liels pluss kā cena, tad Lego atkal ir daudz citu plusu: 1) iepakojums un vieglāk orientēties detaļās, 2) kvalitatīvas uzlīmes, 3) parasti detaļas netrūkst 4) detaļu kvaitāte 5) Es vēl pieliktu klāt, ka instrukcija ir labāka, jo nav tāda saspiesta kā šim no vairākām lapām vienā. 

Tādēļ, ja Jūs gribat foršu modeli un īpaši tiem, kam patīk salikt un pēc tam modeļi stāv smuki plauktā, tad Jums jāņem oriģināls. Savukārt man viņš plauktā nestāvēs - man patīk salikt un pēc tam atdodu dēlam detaļās, lai pats atkal taisa šo mašīnu vai kopā ar citu modeļu detaļām veido visādus brīnumus :) Tāpēc nedaudz ir žēl par šī modeļa kvalitāti, bet baigi nepārdzīvoju.

Meng_Toon_KV-2

 Otrs no Meng Toon sērijas nopirktajiem tankiem. Kastes saturs:

Un tikai tāpēc, ka līdzi ir divas printētas figūriņas, tanks uzreiz par kaut kādiem EUR ir dārgāks nekā iepriekšējais.

Šo dēls gandrīz visu pats salika. Manu palīdzību vajadzēja tikai pie ložmetēja ielikšanas. Un montāžas procesā viņam dažas detaļas kaut kur noklīda, tādēļ uz tanka torņa divi mazi caurumi palika :)

V.Suvorovs-Specnazs

 Viktora Suvorova grāmata "Specnazs":

Bijušais PSRS izlūkošanas virsnieks šajā grāmatā stāsta par PSRS armiju un visvairāk laika velta tieši specnazam. Viņš jau no PSRS pirmsākumiem parāda kāda ir krievijas būtība, kā jau tajos laikos nekādus līgumus neievēroja un gribēja uzbrukt Vācijai. Pēc tam aukstā kara gados gatavojās karam ar visu pasauli (visiem kapitālistiem). Ka viņiem līgums ir tikai iemesls kaut ko uz laiku atlikt, lai pēc tam to pārkāptu, kad tas ir izdevīgi. Līdz ar to ir skaidrs, kādēļ arī mūsdienās krievija turpina šīs tradīcijas un pārkāpjot visas normas un vienošanās mierīgi uzbrūk Ukrainai :(

Tāpat parādīts, kā trenēja specnazu. Kā viņus pataisa par aukstasinīgiem slepkavām, apmācībās visu laiku novedot līdz galējais robežai. Un po..., ka apmācību laikā kāds mirst. Cilvēkam nav vērtības un tas turpinās joprojām...

Smagi to lasīt, bet interesanti.

Da Vinci-clock

 Pērkot dēlam tanku modeļus, ievēroju, ka Academy (un arī vēl citiem ražotājiem) ir šāda Da Vinci izgudrojumu sērija. Es nolēmu paskatīties, kas sanāks no Pulksteņa jeb Clock modeļa.

Instrukcija melnbalta, bet viss viegli saprotams:

Detaļu nav ļoti daudz un plastmasa labas kvaitātes. Tekstūra un krāsas atgādina, ka it kā tas būtu no koka.

Tāds ir gatavs modelis. Var likt uz statīva uz galda (kā manā gadījumā) vai ar savādāku stiprinājumu pie sienas.

Viss darbojas, vienīgi rēķinieties, ka vajag pamatīgu atsvaru sagādāt. Instrukcijā ir, ka liek kaut kādas metāla monētas. Pamēģinājām ar 2x2EUR+4x1EUR. Ar to bija par maz, jo pēc brīža tomēr mehānisms stājas. Vajag kaut ko lielāku un smagāku. Dēls tagad lieka iekšā metāla magnētus (vairākus saliek kopā) un tad pulkstenis tikšķ.