H.Murakami-1Q84 Trešā grāmata

 Var teikt vienā dienā izlasīju trešo grāmatu. Gribējās ātrāk uzzināt atšifrējumu, la nevarēju nolikt malā :)

 Šajā pēdējā daļā, paralēli jau iepriekš apskatītajiem Tengo un Aomami stāstiem parādās arī Ušikavas sadaļas. Ušikava ir slikto spēku nolīgts izmeklētājs, kurš cenšas atrast Aomami. 

Tengo apmeklē savu slimo tēvu, cenšas atrast saknes, saprast, kas īsti ir viņa vecāki. Bet tēvs slimo un neko neatklāj. Aomami meklē Tengo, bet uzkuļas virsū Ušikavam. Bet tomēr viss beidzas labi, abi varoņi beigās ir kopā un izskatās, ka ir atgriezusies īstā, pareizā pasaule ar vienu mēnesi.

Grāmata ir lasāma, bet, ja skatos kopumā par visām daļām, tad par daudz izstiepta. Daudz ko var aprakstīs īsāk un vienkāršāk. Bet, grāmatā ir interesantas pārdomas, domu pērles. Man nedaudz nepatika pārāk lielā fantastika - kā viens visu var zināt? Kā var ne ar vienu nepārguļot palikt stāvoklī? Kā vispār var pastāvēt tādi little people, kuri spēj palikt arī lieli? Bet citādi, diezgan aizraujoši uzrakstīts, ka pat es visas daļas izlasīju :) Rekomendēju Jums ar šo iepazīties! 

H.Murakami-1Q84 Otrā grāmata

 Kā jau rakstīju iepriekš, tad ar steigu bibliotēkā meklēju otro šīs sērijas grāmatu:

 Šajā grāmata turpinās slepkavas Aomames un pasniedzēja Tengo it kā neatkarīgie dzīves notikumi. Bet pēkšņi tomēr izrādās, ka viņi jau kopš skolas laikiem ir pazīstami, tikai skolas laikā izšķirušies un uz ilgiem laikiem pazaudējuši viens otru. Bet, mīlestība nekur nepazūd un viens pēc otra ilgojas un nolemj viens no otra neatkarīgi atrast veco mīlestību. Pagaidām līdz galam tas neizdodas, bet romānā tiek vairāk aprakstīta sekta un viņas vadoņa izdarības ar mazām meitenēm un Aomamei viņš ir jānogalina. Labi, vairāk neteikšu, lai Jums vēl pašiem ir interese to izlasīt. Bet kopumā šī daļa ir nedaudz smagāka un man nepatīk, ka sāk vilkt uz to, ka labie spēki jeb labie varoņi diez vai satiks viens otru. Vai varbūt satiks, bet viņiem nebūs lemts palikt kopā. Vismaz tā viss liecina. Nekas, jāķeras pie trešās daļas, kura ir daudz biezāka un mazākā drukā...

H.Murakami-1Q84_pirmā grāmata

 Sen biju gribējis izlasīt kaut ko no šī autora. It sevišķi jau 1Q84, par kuru ir lasītas labas atsauksmes. Tad nu Jūsu uzmanībai Haruki Murakami triloģijas 1Q84 Pirmā grāmata Aprīlis-jūnijs.

Autors ir no Japānas un ir dzimis 1949.g. Šo grāmatu viņš ir sarakstījis 2009.g. un pirmo reizi latviski tā tika izdota 2012.g. (šis jau ir trešais izdevums no 2017.g. un tas laikam arī liecina par grāmata popularitāti).

Grāmatā savijas vairāki it kā sākumā nesaistīti stāsti, bet es nojaušu, ka beigās viss būs saistīts. Viens stāsts ir par fitnesa instruktori, kura amata savienošanas kārtībā ir killere un nogalina vīriešus, kuri dara pāri sievietēm. Viņa brauc uz kārtējo uzdevumu, nogalina vīrieti, bet pēc tam piefiksē, ka ir kaut kādas pārmaiņas notikušas. Policisti ģērbti savādāk, viņa nezin kaut kādus notikumus - ir palaidusi garām un ir sajūta, ka daži gadi no dzīves ir pazuduši. Un vēl viņa debesīs redz divus mēnešus un nesaprot, vai to citi arī redz, vai viņ jūk prātā.

Otrs stāsts ir par ne visai labu rakstnieku, kurš paralēli lasa čupām romānus, kuri ir iesniegti izvērtēšanai konkursam un iesaka labākos. Un viņš izlasa vienu, it kā slikti uzrakstītu, bet ļoti aizraujošu romānu, kuru iesaka izdevējam. Pēc tam viņi vienojas, ka viņš šo romānu pārstrādās un uzrakstīs labāk un romāns gūst panākumus. Tā autore izrādās ir 17 gadīga meitene, kura nez ko ir piedzīvojusi bērnībā un reāli ar grūtībām runā un pati pat neraksta - viņa romānu nodiktēja draudzenei, kura to uzrakstīja. Un viņa apgalvo, ka tā ir īstenība, ka eksistē tādi litl pīpl (no angļu var Little people).

Nu tā aptuveni pirmā daļa ir īsi izstāstīta, neatklājot visas detaļas. Un tagad sanāk, ka man no bibliotēkas būs jāņem arī otrā un trešā daļa, lai saprastu, kas ir mazie cilvēciņi un vai man vispār romāns patīk vai nē un kā es to novērtēšu. Pagaidām teikšu, ka var lasīt. Romāns ir kaut kā viegli uzrakstīts, kaut gan skar dažādas tēmas, tai skaitā seksu, izvarošanas utt. Mani nedaudz kaitina, ka autors var vairākas reizes pie vienas un tās pašas lietas atgriezties. Piemēram, es pagaidām nesaprotu, kādēļ vairākas reizes ir jāapraksta rakstnieka it kā bērnības atmiņas, ka viņa mātes krūti zīž svešs vīrietis :) Varbūt, ka kaut kur tas viss vēlāk saliksies pa plauktiņiem. Tātad, jālasa otrā un trešā daļa un tad paturpināšu, ko es par to visu domāju.