E.Ludlow-Whisky A tasting course

 Biju uz mēnesi pazudis no sava bloga, neko nepublicēju, jo paņēmu atvaļinājumu ne tikai no darba, bet arī no hobijiem. Lasīju arī pamatā tikai dažādus žurnālus. Nu un biju iesācis vienu grāmatu par viskiju lasīt. Un to nevar tā ātri dažos vakaros. Vajag palasīt, sagremot informāciju :)

Labi, sāksim no sākuma. Mani jau kādus vairākus mēnešus ir aizrāvusi doma par to, kā apgūt viskija kultūru, kā sākt šajos dzērienos orientēties utt. Esmu noskatījies vairākus desmitus video internetā par viskijiem un tad iegādājos šo grāmatu Eddie Ludlow - Whisky A tasting course.

Grāmata ir izdota 2019.gadā. Tā stāsta par to, kas ir viskijs (tā vēsture), kā to taisa, novecina, kā to izgaršot jeb testēt. Nu un tad ir 20 uzdevumi jeb konkrēti un apraksti par dažādu viskiju salīdzināšanu. Piemēram, paņem 4 dažādus viskijus (ir ieteikta arī alternatīva katram viskijam, ja to neatrodat veikalu plauktos) un tālāk par katru aprakstīts kā tas garšo, smaržo (speciālista vārdiem). Nu un tad Jūs saprotat, kas ir kas, kas Jums no šiem garšo un zemāk vēl viens ieteikums zem katra viskija - ja Jums šis garšoja, tad paprovējiet tādu un tādu. Grāmata nav tikai par single malt skotu viskijiem, bet apraksta arī īru viskijus, burbonus utt.

Tagad pēc grāmata izlasīšanas gribētos visus šos 20 uzdevumus reāli izpildīt, lai saprastu, bet bail iedomāties, cik lielu robu man budžetā tas var iesist :) Iedomājaties, ja vajag 20x4=80 viskijus, kur varbūt daži lētākie būs sākot ar 20EUR, nedaudz dārgāki jau būs ap 40-80 EUR un dārgais gals vispār var būt virs 100. Laikam patreiz jāaprobežojas ar kāda viena uzdevuma izpildi, izvērtējot ko vispār var atrast Liepājas dzērienu veikalos :)

Bet, ja Jums interesē viskijs kā dzēriens un vēlaties kaut ko vairāk par to uzzināt, tad šī gramata ir laba priekš iesācējiem. Rekomendēju!

Dž.Grišams-Apelācija

 Izlasīju nedaudz vecāku - 2008.gada grāmatu Džona Grišama romāns "Apelācija".

Grāmata ir par ASV lielām korporācijām un juristiem. Kādā ciemā viena kompānija ir nopludinājusi ķimikālijas, kas vietējiem iedzīvotājiem ir sabeigušas veselību. Daudzi jau ir miruši, citi cīnās ar vēzi utt. Viena sieviete, kas zaudējusi savu ģimeni, palīdzot diviem vietējiem juristiem iesūdz šo kompāniju un tiesā viņi uzvar. Ir jāmaksā liela kompensācija. Bet korporācijas vadītājs negrib principa pēc neko maksāt (kā viņš teica, tie lauķi nedabūs ne centa). Viņš atrod ietekmīgus cilvēkus, kas viņam palīdz ar padomiem un noorganizē, ka augstākajā tiesā 5 tiesneši no 9 būs viņu pusē. Tam tikai vajag šā gada tiesneša vēlēšanās ievēlēt savu kandidātu.

Autors spilgti apraksta netīros paņēmienus, kā vāc naudu šim tiensesim, kādas reklāmas laiž pret labo tiesnesi utt. Un beigās ļaunums uzvar. Tikai jaunievēlētam tiesnesim dēls cieš beisbola spēles laikā smagu traumu, kas iespējams nākotnē liks šim tiesnesim mainīt uzskatus kas ir pareizi un kas nē. Kā pusē nostāties un pret ko ir jācīnās.

Grāmatu var lasīt, bet man tā likās par garu. Negribējās tik daudz lasīt par tiesas zālēm, par politiskām spēlītēm, man vairāk patīk kaut kādi asāki sižeti. Bet, gan jau būs mērķauditorija, kas par šo būs ļoti priecīgi.

L.Nemiera-7

 Izlasīju vienu latviešu autores Lindas Nemieras romānu 7. 

Teikšu godīgi - nožēloju, ka vispār paņēmu lasīt. Tāda sajūta, ka autore saskatījusies kaut ko no Krēslas, kaut ko no citām filmām un uzcep grāmatu par vietējo nepārliecināto meitieti, kura nejauši atdodas pirmajam satiktajam vīrietim baļļukā. Un izrādās, ka tas ir pats Loki dievs. Tālāk ejot pa scenāriju sanāk, ka uz pasaules apkārt mums ir visi pārējie 6 lielie dievi un vēl dafigā visādi mūdži un dievības (vellatas, vilkači utt). Un Loki ir nolēmis iznīcināt pasaulei, radot savu dēlu. Pa vidu viņa taisa sū... nodod savu enģeli, pārkāpj viņa norādījjumus, saiekoties pa kluso ar Loki un visu izstāstot., Bet beigās mūsu jaukā varone to nepieļauj, piekrāpj visus.

Un vēl, pēc vislabākajiem modernajiem kanoniem jebkurai šādai sievietei ir draugs gejs :) Tā reāli ir? Sievietes, lūdzu pastāstiet!

Kopumā, var jau būt, ka būs kāda auditorija, kam šāda stila romāns patiks, bet tas 100% nebija mans. Varbūt par skarbu kritizēju, bet man nepatika.

H.Fords-Mana dzīve, mani sasniegumi

 Vienreiz, kad meklēju citas grāmatas, kuras ir tikai krievu valodā, ieraudzīju šo Henrija Forda grāmatu "Mana dzīve, mani sasniegumi". Nolēmu nopirkt un iepazīties ar dižo izgudrotāju un konveijera tēvu.

Grāmatā ir aprakstīts viņa dzīves gājums, kā viņš no vienkārša mehāniķa kļuva par rūpnīcas īpašnieku, kā ieviesa konveijeru. Kā uzlaboja strādniekiem dzīves apstākļus, jo ieviesa labāku atalgojumu + bonusus par labi padarītu darbu. Vēlk viņš ieviesa 8 stundu, sešu dienu darba nedēļu, bet pēc tam vispār pārgāja uz 5 darba dienām. Viņš mudināja strādniekus sākt strādāt no pašas apakšas. Pēc tam tos, kuri labi strādāja un vēlējās, pamazām bīdija arvien labākos amatos. Un cilvēki bija ieinteresēti labi strādāt, kaut ko papildus uzlabot darba efektivitātē.

Viņam protams bija pretinieki, kuri uzskatīja, ka nevar ražot tik lētas mašīnas. Labāk uztaisīs un pārdos mazāk, bet dārgāk. Fordam piegājiens bija pilnīgi pretējs, viņš centās uzražot un pārdot arvien vairāk, lai arvien vairāk cilvēku varētu atļauties nopirkt auto. Tāpat konkurenti centās ik pa laikam kaut ko nedaudz uzlabot un to atkal pasniegt kā baigo jaunumu, lai cilvēki maina auto. Fords savukārt centās uztaisīt mašīnu pēc iespējas ilgdzīvojošāku - lai nav jāmaina. Bija iespēja kaut kādas jaunas detaļas nopirkt un savam vecajam auto uzlikt, tā to uzlabojot. Tagad diemžēl nekas tāds vairs nenotiek, esam riktīga patērētāju sabiedrība :(

Protams, ne viss ir tik balts viņa dzīves gājumā. Viņš bija vērsts pret ēbrejiem, pat no Vācijas līderiem saņēma apbalvojumus. Bet katram jau ir kaut kādi tumšie pleķīši. Ņemsim vērā, ka Fords ar saviem traktoriem, kurus sūtīja uz Angliju kara gados, paglāba to no bada. Citādi kara iznākums arī varēja būt savādāks, jo ar zirgiem un atlikušajiem strādniekiem visu nāciju un armiju pabarot diez vai būtu izdevies.

Rekomendēju šādu grāmatu izlasīt, ja interesē, kā tapa slavenais Ford T modelis un citi.

J.Ē.Fjells-Ziņotājs

 Uzreiz pie ķēros vēl vienai Jāna Ērika Fjella grāmatai "Ziņotājs".

Kad sāku lasīt, tad sapratu, ka esmu sajaucis secību grāmatām, bet būtību tas nemaina. Šajā romānā arī tiek izmeklēta viena slepkavība un pamazām izmeklētājs ar savu komandu sasaista šo slepkavību ar vēl vienu slepkavības mēģinājumu un senu lietu Ņujorkā. Es nevarēju nekādi saprast, kas to visu sasaista? Kāpēc ASV pilsonis pēkšņi ir ieradies Norvēģijā? Bet beigās viss noziegums atšķetinājās. Arī teikšu, negaidīts pavērsiens. Visādus scenārijus varēja iedomāties, bet ne tādu - es šo cilvēku nesaistīju ar slepkavības mēģinājumu un tā teikt ar slepkavības organizatoru (cilvēks vienu cilvēku pastellēja, lai nogalina un pēc tam mēģināja pašu slepkavu nogalināt). Interesanti, var lasīt.

J.Ē.Fjells-Ēnu istaba

 Jau vairākus gadus atpakaļ pirkta grāmata, kuru izlasīju tikai tagad. Visu laiku kut kas cits jāpalasa utt un šī atlikās :)

Jāns Ēriks Fjells-Ēnu istaba

Grāmata ir par bērnu kontrabandu un izmantošanu. Izmeklētājs ar savu komandu cenšas atklāt, kas ir noslepkavojis vīrieti, kurš izrādās ir pedofīls. Izmeklēšanas gaitā atklājas daudzas detaļas, citu cilvēku likteņi ir bijuši saistīti ar šo pedofīlu. Grāmata ir interesanta, var lasīt. Un atrisinājums ir pilnīgi negaidīts, es to tādu nespēju iedomāties.

Ē.M.Remarks-Rietumu frontē bez pārmaiņām

 Kaut kā sagribējās palasīt kaut ko no klasikas. Pirmā grāmata kas ienāca prātā bija Ēriha Marijs Remarka romāns "Rietumu frontē bez pārmaiņām".

Grāmata ir par pirmo pasaules karu. Tā attēlo vācu kareivju ikdienu frontē, kur katru dienu mirst daudz kareivju. Kareivim liels notikums ir labi pāēst, atpūsties. Bet visu laiku viņu apdraud mīnas, artilērija, uzbrukumi un pretuzbrukumi. Tāpat reāli ir aprakstīts, kā tiek ievainoti, pēc tam hospitāļi, amputācijas un nāves... Un to autors raksta atskatoties uz savu pieredzi pirmajā pasaules karā + kaut kas jau ir piepušķots. Bet ļoti aizķēra viņa kā kareivja pārdomas par kara būtību, kas un kāpēc? Par to, kā frontē met jaunus, neapmācītus kareivjus, kuri uzreiz var teikt mirst.

Un skatoties no šīs dienas skatu punkta, redzams, ka pasaule un cilvēki no kļūdām nemācās. Atkal rodas kārtējais diktators, kuram sava vara ir svarīgāka par visu un viņš uzorganizē kariņu un iet pāri līķiem. Skumji, ka tā notiek. Bet grāmatu rekomendēju izlasīt!

S.Kings-Billy Summers

 Lai vēl vairāk pamocītu smadzenes un uzlabotu angļu valodas zināšanas, nolēmu palasīt arī kaut ko angļu valodā. Izvēle krita uz Stīvena Kinga grāmatu Billy Summers.

Grāmata ir sarakstīta 2021.gadā un tad arī izdota. Tā ir par algotu slepkavu, kuru ir nolīguši pēdējeam darbam, solot lielu atalgojumu. Bet slepkava jeb Billijs jūt, ka viņu pārāk kontrolē un viņam rodas aizdomas, ka viņu pasūtītājs pēc darba arī gribēs novākt. Tāpēc viņš izmanto citas identitātes, noīrē citu dzīvesvietu un sagatavo sev atkāpšanās ceļu. Viņam viss arī izdodas, vajadzīgo klientu nogalina, no notikuma vietas pamūk un slēpjas savā patvērumā. Bet dzīve piespēlē viņam vēl vienu pārbaudījumu - viņam sanāk glābt meiteni. Pēc tam kopā ar šo meiteni viņš arī dodas pēc pasūtītāja skalpa. 

Grāmata interesanta, rekomendēju. Vienīgi nobeigums skumjš. Pie tam cik lasīju, plānots uzņemt filmu un tiek jau adaptēts scenārijs. Angliski protams ir grūtāk lasīt, bet tāpat interesanti. Iet lēnāk, varbūt ir kādi izteicieni, kurus līdz galam nespēju saprast, bet kopumā viss ir skaidrs. Gan jau kaut ko vēl šajā mēlē palasīšu.

L.Gaitniece-Skandalozākie noziegumi Latvijas vēsturē

 Balstoties uz skaļām reklāmām iegādājos šo grāmatu. Autore Lāsma Gaitniece "Skandalozākie noziegumi Latvijas vēsturē".

Grāmata tikko iznākusi - 2024.gadā.

Ko es varu teikt? Ir interesanti palasīt Ritas Aksenokas pieredzi un par citiem skaļiem noziegumiem. Bet, man ir arī pretenzijas. Kādēļ grāmata ir tik īsa? Tik maz kas aprakstīts? Vai tiešām nevarēja iet nedaudz dziļāk katrā tēmā? Es šo grāmatu izlasīju aptuveni 1,5-2 stundās, tas vairāk līdzinās kaut kādam žurnālam ne grāmatai. Par to tad arī lielākais fui, jo cena nav zema... Bet citādi, ja varat dabūt bibliotēkā vai no radiem, tad ņeniet un iepazīstieties ar cilvēku ļauno dabu un pastrādātajiem noziegumiem.

D.Potapenko-Teorija ekonomičeskovo potrjaseņija

 Šonedeļ izlasīju otru Dmitrija Potapenko grāmatu "Teorija ekonomičeskovo potrjaseņija".

Grāmata ir izdota 2021.gadā. Tajā autors apskata gan vispasaules ekonomiku, gan arī Krievijas un uz Krievija ekonomiku liekot galveno akcentu. Viņš apgalvo, ka pasaulei 2019.gadā draudēja jauna krīze un tad tieši parādījās Covid-19. Un kā viņš raksta, ja nebūtu covid, tad būtu bijis jāizdomā kaut kas cits tā vietā. Un šajā laikā visa ekonomika ir pārslēgusies uz mobilizācijas ekonomiku, kad cilvēki pērk tikai pašu nepieciešamāko, daudzi biznesi līdz ar to bankrotē utt. Valstis drukā naudu, kuru izdala uzņēmējiem un tautai un līdz ar to vērtība naudai krītas, ceļas inflācija un visi dzīvojam sliktāk. 

Vistrakāk protams tas attiecas uz Krieviju, jo tā ir tikai energoresursu eksportētāja, nav nekādas citas rūpniecības, kas būtu svarīga pārējai pasaulei. Un līdz ar to Krievijā jau desmitiem miljonu tautas dzīvo zem nabadzības sliekšņa. Viņš tāpat izceļ valsts nemākulību, nespēju risināt problēmas.

Dažas interesantas atziņas no grāmatas:

- cilvēkam nav jāiet pensijā pie kaut kāda noteikta vecuma sliekšņa sasniegšanas. Pensijā ir jāiet tad, ja tu vairs nevari pastrādāt, vai arī negribi strādāt. Vari iet pensijā kaut no 20 gadiem, ja spēj sevi nodrošināt un tikai neko negaidz no valsts;

- Jautājums: valsts, kas tu esi un priekš kam tu man esi vajadzīga? Ja valsts nespēj pildīt savus pienākumus, nodrošināt solītos pakalpojumus, nespēj iziet ātri no krīzēm, tad priekš kam tu mums esi? Kādēļ Tu no mums ņem naudu, neko nedodot pretī?

- Viena paaudze pelna naudu, nākamā cenšas šo naudu saglabāt, bet trešā paaudze to visu notērē. Tā diemžēl noiekot Krievijā un daudz kur citur.

- jaunā paaudze ngrib strādāt. Visi uzreiz grib kļūt par uzņēmējiem, juristiem utt, bet neviens negrib sākt no apakšas. Visi grib saņemt lielus tūkstošus, kaut gan neko neprot. Diemžēl tā arī ir pie mums. Jau tagad piemēram Chilli picērijā picas cep kaut kādi indieši vai viņiem radniecīgie, kuri neko nesaprot. Viens no bara runā angliski, tad pēc tam tālāk savā mēlē ar pārējiem un veidojas normāls bardaks, kamēr visi saprot, kas ir jādara un ko no viņiem sagaida...

A.Veismans-Pasaule bez mums

 Šoreiz izlasīju Alana Veismana grāmatu "Pasaule bez mums"(Alan Weisman-The world without us).

Grāmata ir sarakstīta 2007.gadā un latviski izdota 2011.g. Laikam pirka to slikti, jo es kādu laiku atpakaļ par ļoti maz naudiņām to iegādājos :)

Grāmata ir par to, ko cilvēks nodara pasaulei, kā visu sabojā, izraisa ekoloģiskas ktastrofas, iznīcina dažādas sugas utt utjpr. Un tad autors raksta par to, kas varētu notikt, ja pēkšņi nebūtu vairs cilvēku. Kā Ņujorka pārvērstos. Kas notiktu ar naftas pārstrādes rūpnīcām, atomelektrostacijām utt. Nu vispār palasot, iestājas pilnīga bezcerība. Neskatoties uz tādiem trikiem kā saules baterijas, elektroauto utt, izskatās, ka mēs tomēr ejam uz iznīcību. Ko tas līdz, ja es, vai kaut vai visa Eiropa sāktu ļoti pareizi dzīvot, taupītu resursus, visus atkritumus maksimāli pārstrādātu utt, ja pārējā pasaule un īpaši nabadzīgās valstis nedara neko? Lai kaut kas mainītos, visiem mums ir jāmainās un jādomā par nākotni. Bet, tā tas diemžēl nenotiek.

Dž.Keruaks-Ceļā

 Kādu laiku atpakaļ skatījos ceļojumu raidījumus par ASV. Tur katrā sērijā apceļoja kādu štatu, stāstīja par lielāko pilsētu, dažādām ievērojamām vietām un cilvēkiem. Vienā no tām tika pieminēts Džeks Keruaks, ka viņš šeit ir dzimis un sarakstījis pasaulslavenu romānu "Ceļā". Tad nu vienreiz garlaikojoties jeb gaidot, kad saņemšu zvanu no autoservisa, staigāju pa tirdzniecības centru un beigās jau pat pētīju grāmatas krievu grāmatnīcā. Un nejauši trāpīju uz šo grāmatu krievu valodā:

Domāju, ok, paņemšu. Cena lēta un palasīšu krievu valodā, lai smadzenēm nedaudz grūtāk, nekā lasot dzimtajā :) Tad nu pirms kāda mēneša šo grāmatu iesāku lasīt un tikai tagad beidzot izmocīju. Izmocīju tādēļ, ka manā uztverē grāmata ir galīgi garām. Smaga, visu laiku galvenais varonis ar savu draugu/iem ceļo riņķi, dzer, lieto narkotikas, pārguļ ar sievietēm utt. Viņa draugs vispār labais, zog auto, mūk no policijas. Beigās viņam jau ir vairākas sievas, vairāki bērni, bet viņš atkal skrien pa pasauli riņķī un atrod nākamo sievu. Iedomājaties situācijas, viņš paņem uz līzingu auto, kuru dzērumā vai zem ripām galīgi nobeidz. Vai arī viņš apņemas pārdzīt vienu biezo auto no vienas ASV puses uz otru, bet arī šo auto nograuj. Nu un tādā stilā viss romāns. Un ko gan citu var gaidīt, ja palasa autora biogrāfiju, tad viņš ir sēdējis uz narkotikām, ceļojis ar draugu riņķi un noteikti, ka daļa stāsta ir reāla patiesība par viņa dzīvi. Smagi un reizē skumji, ka tā var dzīvot.

Es īsti nesapratu, kādēļ šis romāns ir slavens. Varbūt, ka kādam tieši patīk šādas ainas ar alkoholu, tusiņiem, narkotikām. Kādam varbūt patīk vietu apraksti. Nezinu. Man nepatika.

M.Galeoti_VORI

 Šī grāmata man lasījās diezgan smagi, jo smalka druka un tā nebija izklaides literatūra :) Šoreiz par 2018.gadā sarakstītu un 2021.gadā latviski izdoto Marka Galeoti grāmatu "VORI" (Mark Galeotti-The VORY : Russias super mafia).

Grāmata ir pētījums par to kā ir radušie VORI jeb likumīgie zagļi, kā tie ir pārdzīvojuši PSRS, 90to juku laikus un kā tie transformējas tagad. Nevar dažos teikumos pateikt, jo īstenībā tad būtu jāpārstasta visa grāmata, labāk ir pašam izlasīt. Bet īsumā dažas informācijas drumstalas no manis par šo grāmatu. Tur ir aprakstīts, kā pat Ļeņins ar Staļinu ir sadarbojušies ar noziedziniekiem, jo viņi ir izmantojuši zagļu palīdzību, kad jaunajai varai vajadzēja naudu. Kā pēc tam cietumos radās likumīgo zagļu kodekss. Kā 90tajos bija grupējumi un kā cīnijās par varu. Kā pēc tam noziedzība ir legalizējusies un kā Krievijas vara un elite vai nu nāk no šīm pašām aprindām, vai arī visos līmeņos barojas no tām. Ir rakstīts par Putinu, ka viņam jau mantība i rbijusi lielāka, nekā legālie ienākumi 90tajos. Kā viņš ir veicis sarunas ar grupējumiem. Vēl interesanti, ka noziedzīgās ir izmantotas arī Krimas pārņemšanā un konfliktos Donbasā. Piemēram, ienāk ne tikai Krievijas zaļie cilvēciņi, bet arī kriminālajai struktūrai Donbasā piedāvāja bruņojumu, apsolot to visu laiku papildināt. Vietējie izdomāja, teiksim 10 000 patronas izšaut pa Ukrainu un saka, ka izšāvuši 20 000. Krievija iedod 20 000, no kurām puse paliek šiem te nelikumīgajiem bruņotajiem spēkiem, otru pusi tirgo nost uz Krieviju - līdz ar to pamatīgi paceļas noziedzības līmenis Krievijas pierobežas apgabalos. Interesanti, ka Krimā par vadoni Krievija iecēla bijušo kriminālo.

Tāpat ir pieminēts V.Buts, kuru tagad Krievija ir no ASV apmainījusi atpakaļ un kurš Krievija TV stāsta, cik slikti ir ASV cietumos. Tur arī ir interesanti fakti, ka Buts ir darbojies Krievijas interesēs, tirgojis ieročus, tai skaitā piemēram raķetes. Ja kāds teiks, ka viņš nebija saistīts ar Krieviju, tad ir jautājums, kādēļ Krievija gribēja šādu noziedzinieku izmainīt no ASV?

Nu vispār smaga grāmata, kas parāda cik viss ir slikti. Cik noziedzība visur ir iefiltrējusies un ka, viss ir pērkams.

D.Potapenko-Samoučiteļ biznesa

 Kad sākās Krievijas iebrukums Ukrainā, es sāku pastiprināti tam sekot līdzi. Skatos dažādas intervijas, ekspertu viedokļus utt. Un viens no interesantiem ekonomikas ekspertiem ir Dmitrijs Potapenko. Cik es saprotu, viņš karu neatbalsta, nosoda Krievijas valdības rīcību. Bet, tā kā viņš joprojām dzīvo Krievijā, tad viņš to visu nevar teikt tieši, viņš cilvēkiem ar dažādiem piemēriem un salīdzinājumiem, vai teiksim caur puķēm pasaka, ka Krievijas valdība ir pieļāvusi mega lielu kļūdu un turpina līst bezdibenī, kas pēc viņa prognozēm iesāksies 2025/26.gadā. Viņš kritizē dažādus lēmumus, nodokļu politiku utt.

Tāpat viņš Eiropas valdības un politiķus sauc par puņķutapām, kas nespēj pieņemt konkrētus lēmumus un kārtīgi atbalstīt Ukrainu, ierobežot Krievijas eksportu/importu un līdz ar to panāktu, ka karš beigtos ātrāk. Vēl viņam ir ne visai foršas teorijas, ka nekas jau ar miera noslēgšanu starp Ukrainu un Krieviju nebeigsies. Jo atkal būs nākamās valdības, kas gribēs atspēlēties :(

Par saviem izteicieniem un, ka sniedz šādas intervijas ārvalstu mēdijiem Dmitrijs ir saņēmis tā saucamo inagenta statusu un līdz ar to pret viņu ir dažādas Krievijas sankcijas ieviestas. Bet viņš vēl valsti nepamet.

Papildus intervijām viņš konsultē iedzīvotājus, dod padomus, atbild uz jautājumiem par investīcijām, mašīnu, dzīvokļu utt pirkšanu.

Tā kā viņa viedoklis man ir pieņemams, tad iegādājos dažas no viņa grāmatām. 

Šoreiz izlasīju grāmatu "Samoučiteļ biznesa" jeb latviski to varētu tulkot kā apgūt biznesa pamatus pašmācības ceļā.

Grāmatā viņš pa soļiem izstāsta kā ir jāplāno bizness. Piemēram, kā pa soļiem plānot veikala, vai kafejnīcas atvēršanu. Tāpat dalās ar savu pieredzi, ar stāstiem no dzīves. Interesanti, rekomendēju. Tas noderēs jebkuram, kurš kaut ko grib uzsākt, bet nesaprot ar ko sākt. Un liks aizdomāties, vai ir vērts vispār sākt. Jo ko dod tas, ka Tu gribi ražot šo konkrēto lietu, ja nezini, vai Tev būs pircēji šai lietai.

N.Ouena-Bīstamie faili

 Saņēmos un izlasīju Nikijas Ouenas otru grāmatu "Bīstamie faili" (Nikki Owen-The killing files):

Tā ir kā turpinājums iepriekš lasītajai grāmatai "Zirneklis istabas stūrī". Autore tā arī turpina savā samudžinātajā stilā. Vienu brīdi lasi par teiksim 24h pirms apcietināšanas, tad lasi dažas h pirms apcietināšanas un nākamajā mirklī pārlec uz tagadni, kad ir apcietināta. Pēc tam atkal lec kaut kur atpakaļ. Un pie tam galvenajai grāmatas varonei visu laiku ir kaut kādas halucinācijas, atmiņas un nevar saprast, kas reāli notiek, vai to viņa atceras, vai varbūt tie vispār ir kaut kādi murgi. 

Tātad sākumā raksta, ka varone ir tikusi prom no cietuma. Tad viņa mēģina atrast failu, kas izskaidrotu viņas dzīvi un tad viņa atkal ir kaut kādā telpā iesprostota. Nepatīk man tādi romāni.

Nobeigums vispār ir grandiozs, tādu es to nespēju to iedomāties. Daži izdzīvo, bet ne visi. Nerekomendēju lasīt.

N.Ouena-Zirneklis istabas stūrī

 Šoreiz 2019.gadā izdota grāmata. Nikija Ouena-Zirneklis istabas stūrī (Nikki Owen-Subject 375).

Paskatoties latvisko nosaukumu un anglisko, uzreiz ir jautājums, kādēļ latviski izdomāja pilnīgi savādāku nosaukumu? Nu labi, grāmatā figurē zirnekļa tīkli un zirnekļi, bet vai tāpēc pilnībā jāmaina nosaukums?

Par pašu grāmatu. Ja man jāsaka īsi, tad murgs. Nu nežēlīgi samudžināts stāsts. Vienu mirkli lasi, ka sieviete sēž cietumā, nākamā, ka viņa tiekas ar psihiatru. Pēc brīža kaut kādas raborkas ar citām ieslodzītām un tad atkal ir pie cita psihiatra. Tad tālāk atkal ir minēts pirmais psihiatrs. Pēc tam atkal citas razborkas un notikumi no dzīves. Nu tā samudžināts, ka neko nevar saprast un ir jāpiekrīt, ka tā ir starptautiska sazvērstība - nu tāpēc, ka neko nevar saprast :)

Godīgi sakot grāmata man nepatika. Jau tagad nožēloju, ka man grāmatu plauktā ir vēl viena šīs rakstnieces grāmata, kuru neesmu izlasījis. Bet ļoti ceru, ka tā būs labāka.

P.S. Ja šo darbu vērtētu kāda žūrija par to, cik sarežģīti tas ir aprakstīts, kāds ir sižets, viņi varbūt teiktu, ka tas ir sarežģīti, fantastisks, uzreiz nesaprotams sižets un autore ir jāslavē. Bet, tas būtu tas pats, kas vērtēt mūziku pēc tā, cik šo konkrēto dziesmu ir grūti nospēlēt. Man dziesmai arī ir svarīgi, vai nu tā patīk, vai nepatīk, nevis vērtēju pēc sarežģītības. 

Un vēl viens piemērs par mūziku. Kaut vai ņemam Deep Purple-Smoke on the water. Kritiķi saka, ka super gabals, ļoti grūti nodziedams, reti kurš to var. Man nav iebildumu, dziesma ir klausāma. Bet, varbūt kāds citas paklausās un brīnās ko tas dziedātājs tā kliedz visu laiku :)

L.Gunels-Dievs vienmer celo anonimi

 Grāmata, kas man plauktā jau nogulējusi vairāk par gadu un kaut kā līdz viņai visu laiku netiku. Bija daudz dažādu vecu grāmatu, bet nu rinda ir pienākusi :) Lorāns Gunels "Dievs vienmēr ceļo anonīmi" (Laurent Gouenelle-Dieu voyage toujours incognito).

Grāmata iesākas dīvaini - cilvēks grib izdarīt pašnāvību, nolecot no torņa. Pēkšņi uzrodas svešinieks, kurš viņam piedāvā palīdzību. Palīdzēs sakārtot dzīvi, bet viņam ir jāapņemas darīt visu, ko liks. Viņi noslēdz vienošanos un svešinieks uzdod darīt dažādas lietas. Piemēram, tā kā cilvēks nespēj pat atteikties no konkrētās bagetes, kuru piedāvā pārdevēja maiznīcā un paprasīt to, kas patīk, tad viņam ir uzdevums vairākas reizes no vietas mainīt savas prasības maiznīcā. Tāpat interesanti bija par smēķēšanu. Viņš it kā negrib smēķēt, bet tai pat laikā domā, ja es atteikšos no smēķēšanas, tad es atsakos no savas brīvības. Nu un to svešnieks risina ik pa laikam sūtot īssziņas un liekot viņam konkrētā brīdi pīpēt. Pat pa nakti vairākas reizes pamodina. Beigās viņam tā smēķēšanas apriebjas, ka viņš prasa atļauju nesmēķēt un to viņam atļauj. Varbūt arī parastā dzīvē tas var nostrādāt?

Grāmata ir forša, pamācoša. Interesanti lasīt. Par beigām neko neteikšu, lai Jums ir interese izlasīt. Bet pateikšu, ka nobeigums ir pilnīgi negaidīts. Šo tiešām rekomendēju izlasīt!

V.Suvorovs-Specnazs

 Viktora Suvorova grāmata "Specnazs":

Bijušais PSRS izlūkošanas virsnieks šajā grāmatā stāsta par PSRS armiju un visvairāk laika velta tieši specnazam. Viņš jau no PSRS pirmsākumiem parāda kāda ir krievijas būtība, kā jau tajos laikos nekādus līgumus neievēroja un gribēja uzbrukt Vācijai. Pēc tam aukstā kara gados gatavojās karam ar visu pasauli (visiem kapitālistiem). Ka viņiem līgums ir tikai iemesls kaut ko uz laiku atlikt, lai pēc tam to pārkāptu, kad tas ir izdevīgi. Līdz ar to ir skaidrs, kādēļ arī mūsdienās krievija turpina šīs tradīcijas un pārkāpjot visas normas un vienošanās mierīgi uzbrūk Ukrainai :(

Tāpat parādīts, kā trenēja specnazu. Kā viņus pataisa par aukstasinīgiem slepkavām, apmācībās visu laiku novedot līdz galējais robežai. Un po..., ka apmācību laikā kāds mirst. Cilvēkam nav vērtības un tas turpinās joprojām...

Smagi to lasīt, bet interesanti.

M.Niemi-Kā nomedīt lāci

 Šoreiz īsi par Mikaēla Niemi grāmatu "Kā nomedīt lāci" (Mikael Niemi-Koka Bjorn):

Grāmata sarakstīta 2017.gadā un latviski izdota 2022.gadā. Jums varbūt uzreiz radīsies loģisks jautājums - kāpēc pavisam īsi? Tādēļ, ka man grāmata nepatika. Neskatoties uz izdevēju un dažu kritiķu slavas dziesmā, man nemaz negāja pie dūšas. Tā ir par 19.gadsimtu, kad, sauksim latviski, maza ciemata mācītājs ir pieņēmis pie sevis jaunieti, kurš ir aizbēdzis no mājām. Viņš viņu apmāca, izglīto utt. Pēkšņi sākas slepkavības un mācītājs kā detektīvs cenšas atrast slepkavu. Nu viss it kā normāli, tādu sižetu var lasīt. Bet, grāmata ir nežēlīgi drūma, pat teikšu ļauna. Tik smagi aprakstīti dzīves apstākļi, vai tiešām tik traki tur visiem gāja? Ja tā, tad priecājamies, ka dzīvojam te un tagad.

Tāpat negāja pie dūšas nobeigums, kad man nesaprotamā veidā meitene nodod Jusi vietējiem policistiem (it kā viņā sātans iemājojis?). Vēl pēkšņi uzrodas puikas radi. Nu manuprāt samocīts sižets. 

Ja Jūs nebaida drūmas ēnas, tad varat grāmatu izlasīt. Bet šī noteikti nav manu favorītu sarakstā.

Cāļa zupa dvēselei

 Šoreiz grāmata Chicken soup for the soul jeb Latviski Cāļa zupa dvēselai - Iekšējā spēka meklējumos

Grāmata izdota latviski 2020.g.

Grāmatā ir apkopoti cilvēku stāsti. Tie nav parasti stāsti, jo tos ir sarakstījuši cilvēki, kuriem dzīvē ir notikušas dažādas nelaimes un kā viņi ir tam tikuši pāri. Citi vienkārši ir pievērsušiem Dievam. Citi atraduši savu iekšējo spēku. Citiem pēkšņi ir atnākusi negaidīta palīdzība. utt.

Man, piemēram, patika citāts, ko kādreiz bija teicis Edisons, kad uguns iznīcināja viņa laboratoriju un visas viņa piezīmes: "Šis posts bija lietderīgs. Visas jūsu kļūdas sadeg. Paldies Dievam, mēs varam sākt no gala".

Tā kā varbūt tad, kad liekas, ka viss Tev ir slikti, vajag palasīt šo grāmatu un atrast kaut ko labu, atrast savu atbalsta punktu, lai nelaimi pārvarētu.