Bēniņos atradu grāmatas, kuras ir no kaut kādas sērijas "Lieta Nr....". Šī koknkrētā ir Lieta Nr.2 jeb Egila Lukjanska romāns "Cilvēks, kurš negribēja mirt".
.jpg)
Grāmata sarakstīta 2002.g. Tā ir vairāk tāda peiholoģiska, pārdomu vērta grāmata, nevis detektīvs. Jo apskata tēmas, kas ir saistītas ar PSRS ienākšanu Latvijā, izsūtīšanām, karu, meža brāļu kustību un tagad atmodas laikā ar LV patriotiem (daudziem pamatīgi uzspēlētiem, nevis reāliem). Un kā lai saprot, kurš tad ir tas sliktas, kurš labais? Vai tomēr katrā ir kaut kas slikts un kaut kas vairāk vai mazāk labs?
Te ir stāsts par cilvēku, kuru čekisti paņem ciet un kurš piekrīt ar viņiem sadarboties (vai mēs 100% izturētu piekaušanas, spīdzināšanas, nošaušanas un neparakstītu papīru par sadarbību?). Cilvēks nodod tuvākos, piedalās izsūtīšanā, nodod mežabrāļus, bet tai pat laikā ir palicis dzīvs + izglābj no nošaušanas savu mīļoto meiteni. Slikti rīkojies, bet vai tāpat nerīkojas arī nākamie, kas ar vācu varu ienāca un padzina komunistus? Tāpat bija nošaušanas. Vai tāpat pēc tam nerīkojās mežbrāļi, kuri varēja katrā māja ieiet un kaut ko paņemt? Ja uzskatīja, ka ir aizdomas, ka sadarbojies ar varu, tad arī nošaut...
Tā kā viss ir ļoti relatīvs un mēs nekad nezinām, kā paši rīkotos konkrētā situācijā. Jā, tagad sēžot siltā istabā varbūt domājam, ka esam patrioti un nekad mūžā nevienu nenodosim, ar okupantiem nesadarbosimies. Bet, kas notiktu, ja mēs nonāktu tajos pagrabos? Viela pārdomām.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru