N.Ouena-Zirneklis istabas stūrī

 Šoreiz 2019.gadā izdota grāmata. Nikija Ouena-Zirneklis istabas stūrī (Nikki Owen-Subject 375).

Paskatoties latvisko nosaukumu un anglisko, uzreiz ir jautājums, kādēļ latviski izdomāja pilnīgi savādāku nosaukumu? Nu labi, grāmatā figurē zirnekļa tīkli un zirnekļi, bet vai tāpēc pilnībā jāmaina nosaukums?

Par pašu grāmatu. Ja man jāsaka īsi, tad murgs. Nu nežēlīgi samudžināts stāsts. Vienu mirkli lasi, ka sieviete sēž cietumā, nākamā, ka viņa tiekas ar psihiatru. Pēc brīža kaut kādas raborkas ar citām ieslodzītām un tad atkal ir pie cita psihiatra. Tad tālāk atkal ir minēts pirmais psihiatrs. Pēc tam atkal citas razborkas un notikumi no dzīves. Nu tā samudžināts, ka neko nevar saprast un ir jāpiekrīt, ka tā ir starptautiska sazvērstība - nu tāpēc, ka neko nevar saprast :)

Godīgi sakot grāmata man nepatika. Jau tagad nožēloju, ka man grāmatu plauktā ir vēl viena šīs rakstnieces grāmata, kuru neesmu izlasījis. Bet ļoti ceru, ka tā būs labāka.

P.S. Ja šo darbu vērtētu kāda žūrija par to, cik sarežģīti tas ir aprakstīts, kāds ir sižets, viņi varbūt teiktu, ka tas ir sarežģīti, fantastisks, uzreiz nesaprotams sižets un autore ir jāslavē. Bet, tas būtu tas pats, kas vērtēt mūziku pēc tā, cik šo konkrēto dziesmu ir grūti nospēlēt. Man dziesmai arī ir svarīgi, vai nu tā patīk, vai nepatīk, nevis vērtēju pēc sarežģītības. 

Un vēl viens piemērs par mūziku. Kaut vai ņemam Deep Purple-Smoke on the water. Kritiķi saka, ka super gabals, ļoti grūti nodziedams, reti kurš to var. Man nav iebildumu, dziesma ir klausāma. Bet, varbūt kāds citas paklausās un brīnās ko tas dziedātājs tā kliedz visu laiku :)