Kārtējā vecā grāmatiņa no bēniņiem - Edgara Vollesa "Savādā grāfiene".
Grāmatā ir ne tikai romāns "Savādā grāfiene", bet vēl arī romāns "Slepkavas mīļākā". Grāmata ir izdota 1993.g. (atkārtoti).
Ja runājām par pašiem romāniem, tad īsi sakot Vollesa stilā. Atkal ir iesaistīts mantojums, atkal ir mistiskas radniecības, nepatiesi apsūdzēti un apcietnoāti cilvēki. Un ļaunie spēki cenšas iegūt ;so mantojumu, ejot pāri līķiem vai saradojoties ar īstajiem mantiniekiem (kuri līdz pat gandrīz romāna beigām neko nezin par to). Ja ir izlasīts jau kāds no Volles romāniem, tad liekas, ka visi ir kaut kur savā ziņā līdzīgi. Šeit tāda pērle bija bojāts balkons, kur pietiek meitenei uzkāpt, lai tas nokristu. Diez kā to ir iespējams ieplānot, lai pietiktu teiksim ar 45-50kg svaru un visa konstrukcija nokristu?
Par otru romānu vispār neizteikšos, tas man likās šausmīgi samurgots, samocīts. Šie divi romāni tiešām nav no tiem labākajiem Vollesa darbiem. Bet agrāk 90tajos, kad nekas tāds nebija lasīts, likās, ka ir ok. Viss plūst un mainās :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru