Lapas

Meklēt šajā emuārā

sestdiena, 2024. gada 16. marts

D.Potapenko-Samoučiteļ biznesa

 Kad sākās Krievijas iebrukums Ukrainā, es sāku pastiprināti tam sekot līdzi. Skatos dažādas intervijas, ekspertu viedokļus utt. Un viens no interesantiem ekonomikas ekspertiem ir Dmitrijs Potapenko. Cik es saprotu, viņš karu neatbalsta, nosoda Krievijas valdības rīcību. Bet, tā kā viņš joprojām dzīvo Krievijā, tad viņš to visu nevar teikt tieši, viņš cilvēkiem ar dažādiem piemēriem un salīdzinājumiem, vai teiksim caur puķēm pasaka, ka Krievijas valdība ir pieļāvusi mega lielu kļūdu un turpina līst bezdibenī, kas pēc viņa prognozēm iesāksies 2025/26.gadā. Viņš kritizē dažādus lēmumus, nodokļu politiku utt.

Tāpat viņš Eiropas valdības un politiķus sauc par puņķutapām, kas nespēj pieņemt konkrētus lēmumus un kārtīgi atbalstīt Ukrainu, ierobežot Krievijas eksportu/importu un līdz ar to panāktu, ka karš beigtos ātrāk. Vēl viņam ir ne visai foršas teorijas, ka nekas jau ar miera noslēgšanu starp Ukrainu un Krieviju nebeigsies. Jo atkal būs nākamās valdības, kas gribēs atspēlēties :(

Par saviem izteicieniem un, ka sniedz šādas intervijas ārvalstu mēdijiem Dmitrijs ir saņēmis tā saucamo inagenta statusu un līdz ar to pret viņu ir dažādas Krievijas sankcijas ieviestas. Bet viņš vēl valsti nepamet.

Papildus intervijām viņš konsultē iedzīvotājus, dod padomus, atbild uz jautājumiem par investīcijām, mašīnu, dzīvokļu utt pirkšanu.

Tā kā viņa viedoklis man ir pieņemams, tad iegādājos dažas no viņa grāmatām. 

Šoreiz izlasīju grāmatu "Samoučiteļ biznesa" jeb latviski to varētu tulkot kā apgūt biznesa pamatus pašmācības ceļā.

Grāmatā viņš pa soļiem izstāsta kā ir jāplāno bizness. Piemēram, kā pa soļiem plānot veikala, vai kafejnīcas atvēršanu. Tāpat dalās ar savu pieredzi, ar stāstiem no dzīves. Interesanti, rekomendēju. Tas noderēs jebkuram, kurš kaut ko grib uzsākt, bet nesaprot ar ko sākt. Un liks aizdomāties, vai ir vērts vispār sākt. Jo ko dod tas, ka Tu gribi ražot šo konkrēto lietu, ja nezini, vai Tev būs pircēji šai lietai.


sestdiena, 2024. gada 9. marts

N.Ouena-Bīstamie faili

 Saņēmos un izlasīju Nikijas Ouenas otru grāmatu "Bīstamie faili" (Nikki Owen-The killing files):

Tā ir kā turpinājums iepriekš lasītajai grāmatai "Zirneklis istabas stūrī". Autore tā arī turpina savā samudžinātajā stilā. Vienu brīdi lasi par teiksim 24h pirms apcietināšanas, tad lasi dažas h pirms apcietināšanas un nākamajā mirklī pārlec uz tagadni, kad ir apcietināta. Pēc tam atkal lec kaut kur atpakaļ. Un pie tam galvenajai grāmatas varonei visu laiku ir kaut kādas halucinācijas, atmiņas un nevar saprast, kas reāli notiek, vai to viņa atceras, vai varbūt tie vispār ir kaut kādi murgi. 

Tātad sākumā raksta, ka varone ir tikusi prom no cietuma. Tad viņa mēģina atrast failu, kas izskaidrotu viņas dzīvi un tad viņa atkal ir kaut kādā telpā iesprostota. Nepatīk man tādi romāni.

Nobeigums vispār ir grandiozs, tādu es to nespēju to iedomāties. Daži izdzīvo, bet ne visi. Nerekomendēju lasīt.


sestdiena, 2024. gada 24. februāris

N.Ouena-Zirneklis istabas stūrī

 Šoreiz 2019.gadā izdota grāmata. Nikija Ouena-Zirneklis istabas stūrī (Nikki Owen-Subject 375).

Paskatoties latvisko nosaukumu un anglisko, uzreiz ir jautājums, kādēļ latviski izdomāja pilnīgi savādāku nosaukumu? Nu labi, grāmatā figurē zirnekļa tīkli un zirnekļi, bet vai tāpēc pilnībā jāmaina nosaukums?

Par pašu grāmatu. Ja man jāsaka īsi, tad murgs. Nu nežēlīgi samudžināts stāsts. Vienu mirkli lasi, ka sieviete sēž cietumā, nākamā, ka viņa tiekas ar psihiatru. Pēc brīža kaut kādas raborkas ar citām ieslodzītām un tad atkal ir pie cita psihiatra. Tad tālāk atkal ir minēts pirmais psihiatrs. Pēc tam atkal citas razborkas un notikumi no dzīves. Nu tā samudžināts, ka neko nevar saprast un ir jāpiekrīt, ka tā ir starptautiska sazvērstība - nu tāpēc, ka neko nevar saprast :)

Godīgi sakot grāmata man nepatika. Jau tagad nožēloju, ka man grāmatu plauktā ir vēl viena šīs rakstnieces grāmata, kuru neesmu izlasījis. Bet ļoti ceru, ka tā būs labāka.

P.S. Ja šo darbu vērtētu kāda žūrija par to, cik sarežģīti tas ir aprakstīts, kāds ir sižets, viņi varbūt teiktu, ka tas ir sarežģīti, fantastisks, uzreiz nesaprotams sižets un autore ir jāslavē. Bet, tas būtu tas pats, kas vērtēt mūziku pēc tā, cik šo konkrēto dziesmu ir grūti nospēlēt. Man dziesmai arī ir svarīgi, vai nu tā patīk, vai nepatīk, nevis vērtēju pēc sarežģītības. 

Un vēl viens piemērs par mūziku. Kaut vai ņemam Deep Purple-Smoke on the water. Kritiķi saka, ka super gabals, ļoti grūti nodziedams, reti kurš to var. Man nav iebildumu, dziesma ir klausāma. Bet, varbūt kāds citas paklausās un brīnās ko tas dziedātājs tā kliedz visu laiku :)


trešdiena, 2024. gada 21. februāris

L.Gunels-Dievs vienmer celo anonimi

 Grāmata, kas man plauktā jau nogulējusi vairāk par gadu un kaut kā līdz viņai visu laiku netiku. Bija daudz dažādu vecu grāmatu, bet nu rinda ir pienākusi :) Lorāns Gunels "Dievs vienmēr ceļo anonīmi" (Laurent Gouenelle-Dieu voyage toujours incognito).

Grāmata iesākas dīvaini - cilvēks grib izdarīt pašnāvību, nolecot no torņa. Pēkšņi uzrodas svešinieks, kurš viņam piedāvā palīdzību. Palīdzēs sakārtot dzīvi, bet viņam ir jāapņemas darīt visu, ko liks. Viņi noslēdz vienošanos un svešinieks uzdod darīt dažādas lietas. Piemēram, tā kā cilvēks nespēj pat atteikties no konkrētās bagetes, kuru piedāvā pārdevēja maiznīcā un paprasīt to, kas patīk, tad viņam ir uzdevums vairākas reizes no vietas mainīt savas prasības maiznīcā. Tāpat interesanti bija par smēķēšanu. Viņš it kā negrib smēķēt, bet tai pat laikā domā, ja es atteikšos no smēķēšanas, tad es atsakos no savas brīvības. Nu un to svešnieks risina ik pa laikam sūtot īssziņas un liekot viņam konkrētā brīdi pīpēt. Pat pa nakti vairākas reizes pamodina. Beigās viņam tā smēķēšanas apriebjas, ka viņš prasa atļauju nesmēķēt un to viņam atļauj. Varbūt arī parastā dzīvē tas var nostrādāt?

Grāmata ir forša, pamācoša. Interesanti lasīt. Par beigām neko neteikšu, lai Jums ir interese izlasīt. Bet pateikšu, ka nobeigums ir pilnīgi negaidīts. Šo tiešām rekomendēju izlasīt!


sestdiena, 2024. gada 17. februāris

Ferrari 488 GTE

 Pa vienu nedēļu pa vakariem sakrāmēju Lego analogu Ferrari 488 GTE, kurš pirkts caur aliexpress, bet viņu izsūta no kaut kādas Vācijas noliktavas. Modelim ir gandrīz 1700 detaļu.

Prasīsiet, kāpēc analogu? Tādēļ, ka Lego šo vairs neražo un kaut kādos atlikumos internetveikalos to var atrast cenās no kādiem 200 līdz pat 350 EUR (pie tam 350 EUR prasa tie ierastie uzticamie internetveikali). Nu 350, tas ir kosmoss, ņemot vērā, ka analogu var dabūt pa aptuveni 50 EUR. Es nereklamēju alternatīvas, vienkārši dalos savā pieredzē un beigās arī pteikšu, ko vispār par šo komplektu domāju. 

Ar ko lai šajā bardakā sāk? 

Šis uzreiz ir pirmais lielākais trūkums, ja salīdzina ar oriģinālu. Viss ir samētāts pa kaut kādām pakām, nav tā kā oriģinālam, kuram katrā solī ir jāpaņem konkrētās paciņas un ir vieglāk detaļās orientēties. Tālāk bildes no būvniecības procesa:










Kā redzat uzlīmes ir daudz. Un diemžēl šim komplektam atkal tas ir mīnuss, jo tās ir nekvalitatīvas. Lielai daļai uzlīmju malas ir tādas kā uzrautas augšā. Rezultāts jau ir 2:1 par labu oriģinālam Lego.




Un pie 569 soļa šī komplekta montāža man beigtos, jo vienkārši izbeidzās pašas vienkāršākās detaļas - melnie pini. Labi, ka man ir rezerves no citiem komplektiem. Bet rezultāts jau kļūst 3:1.

Tālāk redzams, ka šādas detaļas palika pāri, kā rezerve:

Nu un tāds ir gatavs modelis:




Ko vēl varu piebilst. Tad montāžas procesā bija problēmas ar detaļu saderību. Daži sarkanie, zilie un melnie krustveida savienojumi kustas brīvi, bet citi ir tādi, ka nekādi nevar iemaukt - dažus tikai ar tā teikt āmura palīdzību iedzinu iekšā. Tas liecina, ka komplekts ir diezgan nekvalitatīvs - iepriekšējie analogi bija labākas kvalitātes. Vēl man aizmugurējās arkas kaut kā likās, ka par aptuveni vienu pinu nobīdās un bija baigi iespriegotas. Pētīju instrukciju, salīdzināju ar modeli, it kā nekādu kļūdu montāžas procesā neatradu. Tad būtu kļūda detaļu izmēros? Nevaru neko apgalvot. 

Tātad kopumā, ja šim komplektam pret Lego ir viens liels pluss kā cena, tad Lego atkal ir daudz citu plusu: 1) iepakojums un vieglāk orientēties detaļās, 2) kvalitatīvas uzlīmes, 3) parasti detaļas netrūkst 4) detaļu kvaitāte 5) Es vēl pieliktu klāt, ka instrukcija ir labāka, jo nav tāda saspiesta kā šim no vairākām lapām vienā. 

Tādēļ, ja Jūs gribat foršu modeli un īpaši tiem, kam patīk salikt un pēc tam modeļi stāv smuki plauktā, tad Jums jāņem oriģināls. Savukārt man viņš plauktā nestāvēs - man patīk salikt un pēc tam atdodu dēlam detaļās, lai pats atkal taisa šo mašīnu vai kopā ar citu modeļu detaļām veido visādus brīnumus :) Tāpēc nedaudz ir žēl par šī modeļa kvalitāti, bet baigi nepārdzīvoju.








Meng_Toon_KV-2

 Otrs no Meng Toon sērijas nopirktajiem tankiem. Kastes saturs:













Un tikai tāpēc, ka līdzi ir divas printētas figūriņas, tanks uzreiz par kaut kādiem EUR ir dārgāks nekā iepriekšējais.

Šo dēls gandrīz visu pats salika. Manu palīdzību vajadzēja tikai pie ložmetēja ielikšanas. Un montāžas procesā viņam dažas detaļas kaut kur noklīda, tādēļ uz tanka torņa divi mazi caurumi palika :)






ceturtdiena, 2024. gada 15. februāris

V.Suvorovs-Specnazs

 Viktora Suvorova grāmata "Specnazs":

Bijušais PSRS izlūkošanas virsnieks šajā grāmatā stāsta par PSRS armiju un visvairāk laika velta tieši specnazam. Viņš jau no PSRS pirmsākumiem parāda kāda ir krievijas būtība, kā jau tajos laikos nekādus līgumus neievēroja un gribēja uzbrukt Vācijai. Pēc tam aukstā kara gados gatavojās karam ar visu pasauli (visiem kapitālistiem). Ka viņiem līgums ir tikai iemesls kaut ko uz laiku atlikt, lai pēc tam to pārkāptu, kad tas ir izdevīgi. Līdz ar to ir skaidrs, kādēļ arī mūsdienās krievija turpina šīs tradīcijas un pārkāpjot visas normas un vienošanās mierīgi uzbrūk Ukrainai :(

Tāpat parādīts, kā trenēja specnazu. Kā viņus pataisa par aukstasinīgiem slepkavām, apmācībās visu laiku novedot līdz galējais robežai. Un po..., ka apmācību laikā kāds mirst. Cilvēkam nav vērtības un tas turpinās joprojām...

Smagi to lasīt, bet interesanti.


D.Lāgerkrancs-Neskaidrība

 Pēdējā grāmata, kuru izlasīju ir Dāvida Lāgerkranca romāns Neskaidrība (David Lagercrantz-Obscuritas).  Grāmata ir sarakstīta 2021.g. un 20...