Rakstnieku Daces Judinas un Artura Nīmaņa kopdarbs "Devītais".
Diezgan svaigs darbs, izdots 2019.g. Vienmēr esmu domājis, kā tas ir, kad divi rakstnieki raksta vienu romānu? Katrs raksta kaut kādu savu sadaļu, vai tomēr viss notiek kopā? Ir strīdi par to ko rakstīt?
Nu šeit varētu būt, ka katrs ir rakstījis kādu savu daļu. Jo darbība notiek gan pilnīgās sendienās un tiek pieminētas tā teikt Dievības, gan 40tajos/50tajos gados, gan mūsdienās. Dacei tāds stils miksēt kopā vairākas paaudzes un panākt, ka visu laiku gan senči, gan jaunie romāna notikumu centrā satiekas (dzīvē gan tā notiek reti). Te ir stāsti par izsūtīšanu, kad daži vietējie gribēja izkalpoties krievu varai un stučīja vai pat mloja par kaimiņiem. Te mūsdienas, kad šo uzvarētu mazbērni 9.maijā neprātīgi uzvedas. Un vēl te ir par Dievībām un svētajiem. Nu man personīgi nepatika. Protams, var teikt, ka kaut kāda daļa tēmas ir aktuāla un tiem, kas slimo ar pobedobesiju, vajadzētu šo grāmatu izlasīt, lai redzētu arī otru uzvarētāju pusi... bet , viņi jau šādas grāmatas nekad nelasīs. Un, ja arī kāds izlasīs, tad nosauks to par feiku...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru