Nākamais projekts būs Takom ražotais 150 tonnu smagais O-I tanks. Modelis ir izdots 2022.gadā, tātad, ļoooti svaigs :)
Par pašu tanku. Japāņiem bija salīdzinoši nelieli vidējie tanki, kuri pret padomju tankiem nespēja izrādīt pietiekoši lielu pretestību. Tādēļ 1939.gadā japāņi nolēma uztaisīt savu supersmago tanku (projekts bija ļoti slepens un tikai pēc 75gadiem ir atklātas kaut kādas detaļas par to).
Japāņi nolēma, ka tankiem jābūt vismaz 2x lielākiem par esošajiem Type-97 un Type-95 (šiem bija ap 26 tonnām). Beigās kaut kā tanka izmērs izauga un pārsniedza 120 tonnas). Bet japāņi domāja šos tankus pielietot Mandžurijas līdzenumos, tādēļ par svaru un izmēru pārāk neuztraucās. 1941.g. bija gatavi pirmie rasējumi un tos prezentēja pilnīgā slepenībā Tokijā. Tanka garums bija ap 10m, platums 4,2m un augstums sasniedza 4m. Ķēdes bija plānotas 800-900mm platumā. Dzinējiem bija jābūt diviem lidmašīnu dzinējiem un plānotā jauda tad sasniegtu 1100ZS, kas ļautu tankam sasniegt 25km/h. Galvenais ierocis bija plānots 150mm, un divi palīg ieroči pa 47mm katrs. Aizmugurē bija plānots uzlikt dubultu ložmetēju.
1941.g aprīlī uzsāka ražošanu un bija plānojuši, ka 3 mēnešos prototips būs gatavs. Bet radās problēmas ar dzesēšanas sistēmām un tas atlika tanka uzražošanu. Korpuss bija gatavs 1942.g. janvārī, bet kavējās torņu ražošana (neparedzētas problēmas to aizkavēja vairāk par gadu). 1943.gadā tanks bija gandrīz gatavs un nolēma to vest uz testu laukumu 50km no Tokijas. Bet, tā kā projekts bija ļoti slepens, tad arī tā transportēšanā bija iesaistīti tikai pie projekta strādājošie cilvēki. Lai tanku slepeni aizvestu, to atkal izārdīja pa daļām. Testēšana notika bez papildus 75mm priekšējās bruņas un bez galvenā torņa, jo tas nebija gatavs. Un bez šīm detaļām tanka svars jau bija 96 tonnas. Testa laukumā tanks uzreiz par metru iegrima zemē un pats ārā nevarēja tikt. Mēģinot no šī gūsta atbrīvoties, tika salauzta tanka piekare.
Kaut kā nebūt tanku dabūjā ārā un nolēma turpināt testus uz cietā seguma. Bet, tā kā piekare jau bija daļēji bojāta, tad tā sabojāja ceļu un tālāk pati piekare tika vēl vairāk sabojāta. Tad testi tika pārtraukti un tanks nomaskēts turpat laukumā. Tā kā Japānai karā ne visai labi gāja un bija problēmas ar resrusiem, tad šo projektu vairs neturpināja un pašu tanku sagrieza lūžņos, lai uzražotu citu kara tehniku. Vienīgais, kas palika no tanka pāri ir viens ķēdes posms, kas tika izglābts un tagad atrodas Japānā muzejā.
Tā kā tanks nav saglabājies un projekts bija slepens, tad nav zināma precīza informācija par to. Skatoties rasējumus, ir aizdomas, ka tur nav attēloti patiesie tanka izmēri (lai tas nebūtu nevienam nepiederošam saprotams). Ir aizdomas, ka daļa no tanka vidus vienkārši nav korekti attēlota un realizētē tas varēja būt vēl lielāks un vēl smagāks. Tādēļ tiek spriests par to, ka tanks pilnā bruņojumā varēja svērt ap 140-150 tonnām.
Vēl interesants fakts, ka tanka ekipāža būtu sastāvējusi no 11 cilvēkiem (komandieris, vadītājs ar palīgu, 150mm tēmētājs un divi lādētāji, divi 47mm lielgabalu operatori, ložmetējnieks, sakarnieks un inženieris).
Instrukcija ir Takom-stila grāmatiņa:
Krāsojumi ir vienkārši dizaineru interpretācija, jo nav neviena dokumenta, kas apliecinātu tādu izskatu. Tādēļ var krāsot kā grib, kaut vai sarkanu. Vienīgi, ņemot tanka izmēru, tad pat modelītim vajadzēs kādu "spaini" ar krāsu :) Komplektā ir metāla stobri:
Dekāli un caurspīdīgās detaļas:
Ķēdes izskatās, ka prasīs ļoti daudz laika.
Pārējās plastmasas detaļas:
Darba te būs daudz. Ne tikai ķēdes (pagaidām vēl nav 100% skaidrs, kā tās jāsaliek), bet arī vairāki desmiti rokturi-trepes gar tanka sāniem. Tos pielikt arī būs diezgan sarežģīti un laikietilpīgi. Turam īkšķus, lai viss izdodas!
P.S. ieskatam izmērā, kā šī tanka korpuss izskatās pret Tīģeri un Somua tanku:
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru