J.Tregubova-Kremļa digera pastāsti

 Šoreiz veca grāmata no mājas bēniņiem, kur žurnāliste stāsta kā viņai ir klājies strādājot Kremlī pie Jeļcina un pēc tam pie Putina. Jeļena Tregubova-Kremļa digera pastāsti:

Grāmata sarakstīta 2003.gadā un latviski izdota 2004.gadā. Tā ir par periodu no 1998.gada līdz 2003.gadam, kad Jeļcinu nomainīja Putins. Grāmatā aprakstīts kā bija strādāt Jeļcina periodā, kādus viņš podus gāza, kādi tad riņķī bija oligarhi. Un pēc tam, kā Kremlī tiek ievests Putins, kurš pēkšņi pavēršas pret tiem cilvēkiem, kas viņu tur iebīdīja. Kurš iesloga oligarhus un atņem viņiem biznesus. Kurš pilnībā jau 2002/03. gadā nonāvē žurnālistiku, aizliedz vārda brīvību. Kā viņš ņirgājas, pazemo žurnālistus un atstāj sev riņķi tikai uzticīgākos, kas neko sliktu par viņu rakstīt neatļaujas. 

Nedaudz nocitēšu no grāmatas: "Reiz, runājot par barbarisko stilu, kādā pēdējo desmit gadu laikā mūsu valstī tiek uzkrāts kapitāls, mēs nonācām pie vienota secinājuma: progress, pat politiskais progress, vienmēr tomēr virzās uz atsevināšanos no ražošanas līdzekļiem. Pat tad, ja šis ražošanas līdzeklis būtu Kalašņikova automāts. Tādā nozīmē, ka sekojot ciniskajai valsts attīstības loģikai, sākotnējais algotais slepkava bija mazāk civilizēts nekā tas, kurš jau vairs nenogalina pats, bet tikai pasūta slepkavību. Apmēram tāpat kā tas, kurš kādreiz ēda ar rokām, atradās uz zemākas civilizācijas pakāpes nekā tas, kurš spēja norobežoties no gaļas gabala ar dakšiņas un naža palīdzību.

Bet tad, kad valsts oligarhi sarunāja nemēģināt cits citu nogalināt, var uzskatīt, ka tie vispār jau sākuši ēst pie galda un izmantot tīras salvetītes.

Tas taču ir primitīvi! Tas piemērots truliķiem un sliņķiem: ņemt un ar varu piespiest kādu kaut ko darīt! Jebkuram kvalitatīvam procesam jau pēc definīcijas ir jābūt sarežģītam. Ilgas, mokošas vienošanās process ir daudz sarežģītāks, bet arī daudz skaistāks par diktatūru!

Grūti bija arī nepiekrist Slavas teorijai, kāpēc Krievija tomēr ir slimīgi tendēta uz diktatūru. Tas ir intelektuāla slinkuma un truluma tiešu seku rezultāts - Krievija nav spējīga saskatīt grūtu un sarežģītu risinājumu skaistumu...".

Izlasot šo redzams, kādēļ Krievija ir tur kur tā ir šobrīd. Izmantojot pilsoņu stulbumu, pret citiem arī bailes no varas, ir izveidota pilnīga diktatūra. Un viens mazs bariņš ar kņazu prieksgalā izdomā, ka derētu pakarot un lielākā daļa tautas vienkārši tupi iet un mirst. Un visiem ir atrunas, mēs jau mazi un melni, mēs politikā nejaucamies, neko nesaprotam... viņi tur augšā labāk zin, ko Krievijai vajag un kāpēc ir jākaro...

T.Hants-Killera izvēle

 Šoreiz izlasīju Toma Hanta grāmatu Killera izvēle (Tom Hunt-Killer choice):

Grāmata sarakstīta 2018.g. un latviski izdota 2019.g. Stāstā galvenā varoņa Gerija sievai konstatē neārstējamu vēzi. Ārsti nedod nekādas cerības, bet ir kaut kāda eksperimentālā programma, kur vajag pamatīgu naudu. Paralēli narko tirgonis ir iekūlies ķezā, jo viņu šantažē policists un šis tirgonis izlemj nolīgt killeru (Geriju). Gerijs bezizejas situācijas dēļ piekrīt to izdarīt un izdara. Bet naudu nesaņem un tālāk sāk meklēt šo narkotirgoni. Piesaista brāli, kurš tiek nogalināts, bet beigās viņš naudu dabū un sievu izdodas izārstēt.

Tomēr romānā apakšā ir baigā morāle... brālis mirst viņa dēļ un viņš nevienam neatklāj, kas īsti ir noticis. Bet beigās sieva tomēr to visu uzzin... un kā justies cilvēkam? Būt pateicīgam un turpināt kopdzīvi ar šādu cilvēku, kurš spēj noslepkavot un kura dēļ tuvinieks ir gājis bojā? No vienas puses ir jābūt, jo to darīja Tevis dēļ. Bet, no otras puses?

HobbyBoss-AAVP-7A1-part.1_unbox

 Šoreiz plānoju pamēģināt uztaisīt modeli no HobbyBoss kompānijas - amfībija AAVP-7A1.

Par pašu kompāniju ļoti maz info var atrast, To nodibināja Yatai Electronic Appliances Co 2005.gadā. Nu un var teikt, vairāk info nav. Citi saka, ka HobbyBoss esot gandrīz tas pats kas Trumpeter un I love Kit. Nezinu, neko neatradu, bet iespējams, ka viņiem ir kāda sadarbība, jo visi aptuveni vienā vietā bāzējas.

Par modeli. Konkrētā amfībija tika izgudrota 1979.gadā un pirmo modeli uzražoja 1982.gadā ASV armijas vajadzībām. To lieto līdz pat mūsdienām, regulāri uzlabojot. Piemēram 1997.gadā tika uzlabota piekare, dzinēji no līdzīgiem komponentiem, ka Bradley bruņmašīnām. Kaut gan pēc Persijas līča kara šo amfībiju sāka kritizēt, ka tā pārāk maz pasargā kareivjus, tomēr tikai 2018.gadā ASV pamazām sāk pāriet uz cita tipa amfībijām (BAE Systems un Iveco kopdarbs- Amphibious Combat Vehicle). 

Garums ir 7,94m, platums 3,27m, augstums 3,26m, svars 29,1tonna. ekipāža ir 3 karevji + 21 kareivjus var uzņemt un pārvadāt. Bruņojumā ir 40mm automātisks granātmetējs un 12,7mm ložmetējs. Dzinēji ir divu veidu 400 vai 525ZS, kas ļauj sasniegt 72km/h pa ceļu, 24-32km/h bezceļa apstākļos un 13,2km/h pa ūdeni. 

Visvairāk šo amfībiju ir ASV 1311gab. No ES valstīm, tad tās bruņojumā ir Spānijai, Grieķijai un Itālijai. Vēl pasaulē tās ir izplatītas Argentīnā, Brazīlijā un pārējās ir Āzijas valstis, tādas kā Japāna, Indonēzija, Filipīnas, Koreja, Taizeme un Taivāna.

Interesants fakts, ka šīs amfībijas ir bijušas arī NATO mācībās Latvijā.

Konkrētais modelītis ir izlaists 2009.gadā. It kā nav ļoti sen, bet izpildījums, noformējums izskatās šausmīgi sens un nekvalitatīvs.

Instrukcija ir divi drausmīgi palagi. Pie tam, ja skatīsieties bildes tā kā esmu bildējis un ielics, tad ievērosiet, ka numerācija ir nepareiza. Tas ir tādēļ, ka viena palaga viena puse beidzas un sanāk, ka tad Tev ir jāķeras pie otra palaga, kurš jāapstrādā no abām pusēm un pēc tam jāatgriežas atkal pie pirmā palaga otras puses. Kur ir loģika?

Tad par laimi ir viena krāsaina lapa ar krāsojumiem:

Dekāli un metāla detaļas:

Ķēdēm kaut kāds man neizprotams risinājums. Kādēļ tās ir no divām detaļām, ja salīmējot tās kopā, nekas nemainās - nefiksējas? Kādēļ nevarēja no vienas uztaisīt? Tikai tādēļ, lai būtu vairāk detaļu komplektā?

Vanna un amfībijas virspuse:

Pārējās plastmasas detaļas:

Caurspīdīgās detaļas:

Detaļas nav īpaši kvalitatīvas un labi nostrādātas. Tāpat es izmēģināju salikt kopā vannu ar virspusi un pat bez visām interjera detaļām, tā slikti sader kopā :( Ja vēl ieliks interjeru, tad varbūt vēl kaut kas kaut kur atdursies un vēl vairāk vāks izliksies un nepasēs kopā. Man šobrīd liekas, ka, ja šo modeli salikšu, tad krāsot noteikti, ka nekrāsošu, jo šaubos, ka kaut kas labs tur no tā sanāks. Un vismaz šobrīd izskatās, ka HobbyBoss modeļus es vairāk negribēšu pirkt :)

Takom-Gepard_A1/A2-part.2

 Būvniecība kā jau diegan bieži, iesākas ar piekari un riteņiem:

Tad nedaudz darbs pie augšējās daļas, kur diezgan liela noņemšanās ar metāla detaļām, jo trafareti kā tās jāsalok nav. Loku uz aci un cenšos, lai kaut cik civilizēti izskatās:

Pēc tam sarežģītais darbs ar ķēdēm, bet beigās sanāca labi, viss darbojas, normāli izskatās:

Ķēdēm diezgan trausli tie plastmasi, 3 detaļas salūza un diezgan daudz brāķi no gumijām, kur nebija caurumu.

Pieliku troses. Man šķiet,  vai viņas nav par resnu? tiešām proporcionāli 35mērogam nav par lielas? Bet var jau būt, ka ir ok, tikai tādus metāla gabalus grūti pielocīt smuki, jo baigi elastīgas:

Tālāk darbs pie torņa, radara un ieročiem. Tur vēl bija dažām metāla detaļām jābūt, bet man viena salūza locījuma vietā un nolēmu ka nelikšu, jo citādi nebūtu proporcionāli. Ja neesi baigais spečuks par Gepardu, tad pat nepateiksi, ka kaut kas trūkst :)

Tāds izskatās nekrāsots un pēc tam nākamais melnais jau nogruntēts:

Šoreiz izmantoju jauno Infinity aerogrāfu. Pūš labi, tikai jāiemācās vēl labāk to pielietot. Komplektā ir 0,2 un 0,4 mm adatas, šoreiz visu mēģināju ar 0,2 nopūst. Varbūt, ka citreiz lielie laukumi jāpūš ar 0,4? Tā būs labāk un ātrāk?

Dzelteno smilšu krāsu pūtu 5 reizes un visu laiku kaut kā ļoti slikti sedza. Nezinu, vai neprotu notrāpīt pareiz proporciju jaucot krāsu ar sķaidītāju, vai kas cits par iemeslu, bet neķeras klāt un visu laiku grib notecēt. Bet nu tāds sanāca rezultāts: