Šoreiz izlasīju tādu pavecu romānu (sarakstīts 2009.gadā), bet latviski tas tika izdots 2011.g. (vismaz tad ir pārtulkots). Šarlote Linka-Otrs bērns:
Romāns ir diezgan biezs un smalkā drukā, tā kā jālasa daudz :) Ļoti daudz ir aprakstīti n-tie romāna varoņi, ko viņi domā, ko jūt un ko ir pārdzīvojuši. Sākumā, izlasot pirmās lapas, vairākas reizes nomainās personāži un liekas, ka neko nevar saprast. Man likās nedaudz par garu. Bet, laikam jau tas ir vairāk domāts kā sieviešu romāns un tur šādi apraksti ir tieši laikā :)
Romāns ir par... hmm, es pat nezinu, kā lai labāk pasaka. Labāk teikšu tā, darbība notiek vienā Anglijas pilsētā. Ir aprakstīti notikumi gan no otrā pasaules kara, gan arī mūsdienas. No sākuma ir viena slepkavība, pēc tam vēl viena. Policija maldās, neko nespēj atrast. Ir vairāki aizdomās turamie, bet pierādīt nevar. Un beigās atrisinājums pat mani pārsteidza. Es nebiju gatavs, ka šī persona būs vainīga.
Kopumā var lasīt, interesanti, bet kā jau teicu, man nedaudz nepatika pārāk garie apraksti. Protams, jāņem vērā, ka romāns ir tā teikt smags. Ir notikušas sliktas lietas, cilvēki tās slēpj, nemēdz atklāt un viens cilvēks kādus 30 gadus piedzīvo smagas ciešanas. Un tas viss liek padomāt, kā mēs paši šādās situācijās izturētos? Vai mēs būtu labāki? Tiešām? 100% kara un pēckara gados pieņemtu labākus lēmumus nekā romāna varoņi? Es ļoti ceru...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru