Takom-VK100.01_Mammut_part.2

 Būvējam:

Piekarē riteņu ir daudz, jo ķēdes ir platas un stiprinās pa diviem gab paralēli gan pie vannas, gan pie ārējā vairoga.

Kā jau man ierasti, bija problēma ar ķēdēm :) Šoreiz problēma bija tāda, ka ķēdes ir ļoti iestieptas un maucot iekšā šo savienojošo stienīti, viņš plēš stiprinājuma vietas. Ja pastiepj ķēdi vairāk, lai šeit nebūtu tāds spiediens, tad viņa mierīgi ieplīst kādā citā posmā. Nomocījos, bet kaut kā pieliku.

Taisām tālāk un ar restēm es pieļāvu vienu neuzmanības kļūdu. Pēc instrukcijas viena reste izrādās bija jāliek no tanka iekšpuses. Parasti tā nav, visas liekas virsū...

Vēl tikai tornis:

Gatavs:

Nu un tas, kurš man prasīja, ka ļoti vajag krāsot tanku, pēc tam, kad iedevu, ka ir jākrāso, tad sāka slinkot. Šādi nokrāsoja un pateica, ka ir gatavs :)

Secinājumi. Kopumā maz detaļu, bet nav viegls tanks, jo piekari un ķēdes ir sarežģīti uzlikt. Bet pārējais ir viegli. Detalizācija švaka, tādēļ šovar samontēt ātri un tik pat ātri aizmirst par šī tanka eksistenci. Ja var dabūt pa lēto, tad var ņemt, bet citādi ir foršāki komplekti.

M.Niemi-Kā nomedīt lāci

 Šoreiz īsi par Mikaēla Niemi grāmatu "Kā nomedīt lāci" (Mikael Niemi-Koka Bjorn):

Grāmata sarakstīta 2017.gadā un latviski izdota 2022.gadā. Jums varbūt uzreiz radīsies loģisks jautājums - kāpēc pavisam īsi? Tādēļ, ka man grāmata nepatika. Neskatoties uz izdevēju un dažu kritiķu slavas dziesmā, man nemaz negāja pie dūšas. Tā ir par 19.gadsimtu, kad, sauksim latviski, maza ciemata mācītājs ir pieņēmis pie sevis jaunieti, kurš ir aizbēdzis no mājām. Viņš viņu apmāca, izglīto utt. Pēkšņi sākas slepkavības un mācītājs kā detektīvs cenšas atrast slepkavu. Nu viss it kā normāli, tādu sižetu var lasīt. Bet, grāmata ir nežēlīgi drūma, pat teikšu ļauna. Tik smagi aprakstīti dzīves apstākļi, vai tiešām tik traki tur visiem gāja? Ja tā, tad priecājamies, ka dzīvojam te un tagad.

Tāpat negāja pie dūšas nobeigums, kad man nesaprotamā veidā meitene nodod Jusi vietējiem policistiem (it kā viņā sātans iemājojis?). Vēl pēkšņi uzrodas puikas radi. Nu manuprāt samocīts sižets. 

Ja Jūs nebaida drūmas ēnas, tad varat grāmatu izlasīt. Bet šī noteikti nav manu favorītu sarakstā.

DIY_Doll_House

 Ielikšu atskaiti par vēl vienu sievas hobiju. Atceraties, iepriekš bija raksts par miniatūru grāmatplauktā. Tagad ir vēl daudz sīkāks DIY komplekts no aliexpress. Ķīnieši to sauc par mini DIY Doll House. Lai ir priekšstats par izmēru, tad izmērs "burkai" ir 8,5cm x 8,5cm. Tad nu bildes no procesa un gala rezultāts.

Wildflover_bouquet

 Sievai patīk šīs te Lego tipa puķes. Ir jau vairāki komplekti mājās un vecītis Ziemassvētkos atnesa vēl vienu. Tad nu ielieku atskaiti par to kā taisīja un kas rezultātā sanāca:

Takom-VK100.01_Mammut_part.1-unbox

 Kopš kaut kāda decembra sākuma tankus biju palicis malā. Tad nedaudz Lego pataisīju, tad nāca Ziemassvētki un jaunais gads un vienkārši no šī hobija nolēmu atpūsties. Un tagad man vienu dienu dēls uzprasās, kad Tu kaut ko taisīsi? Es gribu kādu tanku nokrāsot. Nu ja jau tauta prasa, tad jāķeras klāt :)

Šoreiz izlēmu uztaisīt Takom ražoto VK100.01 jeb Mammut tanku - vārdu sakot Mamutu. Kādēļ tieši šo? Jo ļoti liela kaste un aizņem daudz vietas :) Tas daļēji viens no imesliem, bet otrs, ka var vienkārši uztaisīt.

Takom šo modeli izlaida 2022.gadā, tā kā svaigs tančiks. Es to nopirku ne jau tādēļ, ka man tas ļoti patīk, vienkārši veikalā bija liela atlaide šim modelim, nolēmu paņemt.

1942.gadā auto ražotājs Porsche saņēma valsts pasūtījumu smagā tanka ap 100tonnām izstrādei. Projektam tika piešķirts vārds Mamuts. Tomēr jau vasarā nosaukumu nomainīja uz Maus jeb peli :) Tankam tornis svēra 23 tonnas un tajā uzstādīja 150mm lielgabalu. Otra versija bija aprīkot ar 128mm lielgabalu. Priekšpusē bruņas izveidoja 12cm biezas un šo 120tonnas smago monstru uz priekšu vajadzēja dzīt 16 cilindru dīzelim.

Sīkāka info par šo tanka prototipu vairs nav, jo tas ir vienīgais, kas uz rasējumiem ir izlasāms. Pēc tam tanks pārtapa par Peli, kas arī nenonāca sērijveida ražošanā. Šis modelis reāli ir Takom interpretācija par tanku.

Instrukcija:

Tankam komplektācija ir diezgan bagātīga, ir metāla stobrs un travļonka:

Ķēdēm interesants risinājums - jāsaliek kopā no diviem gabaliem, iemaucot pa vidu metāla stienīšus:

Plastmasas detaļu nav daudz, bet tās ir lielas. Jo nav jau neviena prototipa, kur būtu redzamas dažādas detalas ar ko parasti tanki ir apkarināti.

Cāļa zupa dvēselei

 Šoreiz grāmata Chicken soup for the soul jeb Latviski Cāļa zupa dvēselai - Iekšējā spēka meklējumos

Grāmata izdota latviski 2020.g.

Grāmatā ir apkopoti cilvēku stāsti. Tie nav parasti stāsti, jo tos ir sarakstījuši cilvēki, kuriem dzīvē ir notikušas dažādas nelaimes un kā viņi ir tam tikuši pāri. Citi vienkārši ir pievērsušiem Dievam. Citi atraduši savu iekšējo spēku. Citiem pēkšņi ir atnākusi negaidīta palīdzība. utt.

Man, piemēram, patika citāts, ko kādreiz bija teicis Edisons, kad uguns iznīcināja viņa laboratoriju un visas viņa piezīmes: "Šis posts bija lietderīgs. Visas jūsu kļūdas sadeg. Paldies Dievam, mēs varam sākt no gala".

Tā kā varbūt tad, kad liekas, ka viss Tev ir slikti, vajag palasīt šo grāmatu un atrast kaut ko labu, atrast savu atbalsta punktu, lai nelaimi pārvarētu.

O.Ozols-Latvieši ir visur

 Jauno gadu gribēju iesākt ar kādu nopietnāku grāmatu. Tā es vismaz domāju, skatoties uz grāmatas vāku, kura man plauktā mētājās jau vairākus gadus. Man likās, ka grāmata būs kaut kas vēsturisks, kaut kas par latviešiem pasaule, kaut kāds varbūt pētījums, apskats. Bet beigās sanāca prasts romāns. Labi, par visu pēc kārtas - šoreiz izlasīju Otto Ozola romānu - Latvieši ir visur.

Grāmata pirmo reizi izdota 2010.gadā un kā uz šīs grāmatas vāka rakstīts, tad izdota vēl ntajās tirāžās. Šis pie tam ir jubilejas izdevums, kur autors it kā solās katru eksemplāru parakstīt, bet paraksta diemžēl nav. Un grāmatas Nr. vieta arī ir atstāta tukša.

Grāmata ir par vienu latviešu dēkaini, kurš mūk no PSRS uz ziemeļvalstīm un saņem patvērumu Dānijā. Tad viņš izdomā pārcelties uz Vāciju, kur nejauši sastop vēl vienu latviešu dēkaini, kas viņu pieņem darbā un stāsta, ka latvieši ir pilnīgi visur. Tie piedalās visos apvērsumos, karos u.c. svarīgos notikumos. Jaunietis strādā, braukā pa Eiropu, dodas arī uz ASV un Krieviju, kur atkal sastop tos, kas pazīst latviešus vai paši ir latvieši. Sastopas arī ar niknās kaimiņvalsts pirmo personu, kurš atkal spriedelē, ka latvieši ir visur un meklē sakarībās, kādēļ latvieši piedalās visos svarīgos notikumos. 

Nu šādi apraksti man izsauca kaut kādu lētuma sajūtu. Kad paši cenšamies sevi slavēt un pamatīgi pārcenšamies. Nu nevar jebkurā vietā sastapt latviešus vai cilvēkus, kuri filozofētu par latviešu nozīmi pasaulē. Visiem reāli ir nospļauties par kaut kādiem latviešiem. Pamēģiniet kaut kur ārpus ES paprasīt, kur tāda Latvija vispār ir. Ja netrāpīsiet uz kādu cilvēku, kurš apkalpo tūristus un šis nav populārs ceļa mērķis, tad par Latviju maz ko zinās vai nezinās vispār. 

Tā kā kopumā grāmata man nepatika, tikai ar mokām to izlasīju līdz galam. Sanāca vilšanās, ka gaidītā nopietnā darba vietā trāpījās, manuprāt, lēta grāmata. Bet var jau būt, ka es neko nesaprotu, ja jau šo grāmatu tā pērk, ka izdot ntajās tirāžās :)