Jauno gadu gribēju iesākt ar kādu nopietnāku grāmatu. Tā es vismaz domāju, skatoties uz grāmatas vāku, kura man plauktā mētājās jau vairākus gadus. Man likās, ka grāmata būs kaut kas vēsturisks, kaut kas par latviešiem pasaule, kaut kāds varbūt pētījums, apskats. Bet beigās sanāca prasts romāns. Labi, par visu pēc kārtas - šoreiz izlasīju Otto Ozola romānu - Latvieši ir visur.
.jpg)
Grāmata pirmo reizi izdota 2010.gadā un kā uz šīs grāmatas vāka rakstīts, tad izdota vēl ntajās tirāžās. Šis pie tam ir jubilejas izdevums, kur autors it kā solās katru eksemplāru parakstīt, bet paraksta diemžēl nav. Un grāmatas Nr. vieta arī ir atstāta tukša.
Grāmata ir par vienu latviešu dēkaini, kurš mūk no PSRS uz ziemeļvalstīm un saņem patvērumu Dānijā. Tad viņš izdomā pārcelties uz Vāciju, kur nejauši sastop vēl vienu latviešu dēkaini, kas viņu pieņem darbā un stāsta, ka latvieši ir pilnīgi visur. Tie piedalās visos apvērsumos, karos u.c. svarīgos notikumos. Jaunietis strādā, braukā pa Eiropu, dodas arī uz ASV un Krieviju, kur atkal sastop tos, kas pazīst latviešus vai paši ir latvieši. Sastopas arī ar niknās kaimiņvalsts pirmo personu, kurš atkal spriedelē, ka latvieši ir visur un meklē sakarībās, kādēļ latvieši piedalās visos svarīgos notikumos.
Nu šādi apraksti man izsauca kaut kādu lētuma sajūtu. Kad paši cenšamies sevi slavēt un pamatīgi pārcenšamies. Nu nevar jebkurā vietā sastapt latviešus vai cilvēkus, kuri filozofētu par latviešu nozīmi pasaulē. Visiem reāli ir nospļauties par kaut kādiem latviešiem. Pamēģiniet kaut kur ārpus ES paprasīt, kur tāda Latvija vispār ir. Ja netrāpīsiet uz kādu cilvēku, kurš apkalpo tūristus un šis nav populārs ceļa mērķis, tad par Latviju maz ko zinās vai nezinās vispār.
Tā kā kopumā grāmata man nepatika, tikai ar mokām to izlasīju līdz galam. Sanāca vilšanās, ka gaidītā nopietnā darba vietā trāpījās, manuprāt, lēta grāmata. Bet var jau būt, ka es neko nesaprotu, ja jau šo grāmatu tā pērk, ka izdot ntajās tirāžās :)
.jpg)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru