Tamiya-M1A1_Abrams_Ukraine_part.1-unbox

 Šodien saņēmu šo modeli un tieši šodien presē parādījās oficiāla ziņa, ka pirmie tanki Abrams tanki ir nonākuši Ukrainā. Tad ar steigu jātaisa augšā - Tamiya ražotais M1A1 Abrams "Ukraine" versija.

60tajos gados ASV kopā ar Vāciju sāka darbu pie tanka izstrādes, lai aizstātu M60 un Leopard 1 tankus. PSRS tai laikā bija T-62, tāpēc vajadzēja kaut ko jaudīgāku, ko likt pretī. Tika izstrādāts MBT-70 prototips, bet tam cena bija 5 reizes augstāka kā plānots un ASV atteicās turpināt tik dārga tanka izstrādi. Tad ASV 1972.gadā centās izstrādāt savu tanka versiju. 1980.gadā bija gatava galējā versija un pirmie tanki bruņojumā nonāca 1980.gadā. Sākumā tankam bija 105mm lielgabals, bet 1986.gadā sāka ražot ar 120mm lielgbalu (tāpat kā Leopard 2 tankam). Šos tankus ražoja līdz pat 1992.gadam un kopā uztaisīja ap 4800gab.

Tanks ir 9,83m garš, 3,66m plats un 2,44m augsts. Svars 57,15 tonnas. Uz priekšu dzen 1500ZS gāzturbinas dzinējs. Pa ceļu var sasniegt 67km/h un nobraukt līdz 465km (pie tam bākas ir 1909L ietilpīgas). Bruņojumā jau pieminētais 120mm lielgabals ar 40 lādiņiem, 12,7mm ložmetējs un vēl divi 7,62mm ložmetēji.

Tanki ir bruņojumā daudz valstīm. Te nav runa par konkrēti šo M1A1 versiju, bet par visām: Austrālija, Ēģipte, Kuveita, Polija (plānots, ka piemi tanki nonāks 2024.g.), Saūda Arābija, Maroka, Taivāna, Rumānija un tagad arī Ukraina. 

Tamiya šo modeli izdeva jau tālajā 1982.gadā. 1992.gadā pilnībā pārstrādāja un pēc tam vairākas reizes uzlaboja (pēdējo reizi 2012.g.) un 2023.gadā pārpakoja jaunā kastē ar jaunām uzlīmēm par godu Ukrainas-Krievijas karam. 

Ražotājs sevi neapgrūtināja par ar instrukcijas pārstrādi:

Tikai pielika klāt vēl vienu melnbaltu bildi ar Ukrainas tanka versiju:

Dekāli:

Ķēdēm šoreiz ir kaut kādas nelielas "pumpas" - būs jāskatās, kā izskatīsies uz modeļa - ja būs redzams, jādomā kā noslēpt:

Atkal melnais sietiņš un plastikāts, kurus es vienkārši neciešu, vēl ir ielikņi riteņos un skrūve...

Korpuss no 1992.gada, pilnīgi nav nekādas tekstūras un klāt nāk pat piekare, kur riteņi stiprināsies

Pārējās plastmasas detaļas:

Detaļu nav daudz un detalizācija nav īpaši augstā līmenī, ņemot vērā, ka pamats ir no 1992.gada. Tāpēc nekādas zvaigznes no debesīm tas nenonesīs. Bet ir viens pluss, tas ir ievērojami lētāks, nekā citi mūsdienu modeļi :)

Academy-M113A3-part.1-unbox

 Nākamo plānoju šo bruņu transportieri. Academy ražotais M113A3 modelis no Irākas 2003.gada. Līdzīgi (neapgalvoju, ka tieši tādi) ir nodoti arī Ukainas armijas rīcībā.

Šo bruņu transportieri ASV pieņēma bruņojumā 1960.gadā un ik pa laikam veicot uzlabojumus, tas joprojām tiek ekspluatēts visā pasaulē. Kopā ir uzražoti aptuveni 80 000 dažādas M113 versijas. Pamazām to aizstāj ar Bradley bruņu mašīnām, kuras ir piemērotas arī tanku iznīcināšanai, bet tik un tā liels daudzums šo bruņu mašīnu ir tā teikt uz strīpas :)

M113A3 modeli uzražoja 1987.gadā un tas ir 5,29m garš, 2,68m plats un 2,52m augsts. Svars 12,3tonnas un uz priekšu to dzen 275ZS dīzelis, kas ļauj sasniegt līdz 72km/h pa ceļu. Ar vienu bāku var nobraukt 480km. Bruņojumā ir 12,7mm ložmetējs. Apkalpe sastāv no 2 cilvēkiem un var aizvest vēl 11 kareivjus.

Šī bruņu mašīna ir izmantota ļoti daudzos konfliktos: Vjetnamā, Kambodža, 6 dienu karā Izraēlā, Indijas-Pakistānas karā, Filipīnās, Turku iebrukumā Kiprā, Lībijā, Panamā, Irānas-Irākas karā, Persijas līča karā, Kosovā, Afganiztānā, Irākā, Sīrijā, Jemenā utt. Un tagad tos izmanto arī Krievu-Ukraiņu karā. Ukrainai ir iedoti aptuveni 700gab, no kuriem pēc šī brīža informācijas esot iznīcināti aptuveni 68gab. Tas jau ir normāli, jo tā ikdienā ir uz feontes līnijas, lai transportētu kājniekus uz pirmajām līnijām, palīdzētu uzbrukumos, transportētu atpakaļ ievainotos. Galvenais, lai pč iespējas mazāk kareivju cieš.

No mums tuvākajām valstīm šada tehnika ir Lietuvai un Polijai.

Academy šo konkrēto modeli izdeva jau 1990.gadā un šis, ko es taisīšu ir ar dažām jaunām detaļām uzlabots un izdots 2011.gadā (par godu Academy 50gadu jubilejai).

Instrukcija veclaicīgā palaga tipa un pie tam melnbalta:

Dekāli, caurspīdīgās detaļa:

Ķēdes ir divu veidu - var likt vai nu vinila vai līmēt plastmasas. Tā kā tās nav darbojošas, tad laikam likšu vinila.

Šādi ielikņi ir paredzēti riteņos:

Nu un pārējās detaļas:

Detaļas nav ļoti kvalitatīvas, izskatās tiešām no 90tajiem. Nekāda smuka tekstūra nav uz korpusa. Laikam, ka ne jau par velti izdevās kompelktu nopirkt ar labu atlaidi :) Tad jau redzēs, kas tur sanāks.

HobbyBoss-AAVP-7A1-part.2

 Būvniecība sākas ar riteņiem, pēc tam piekare jāsaliek un riteņi jāpieliek pie korpusa:

Pēc tam darbojos ar ķēdēm, izgriezu visas:

... un tad visu sabojāju. Pirmo reizi apgāzu līmes pudeli un labi, ka tā izlija tikai pa paklājiņu, nevis visu galdu. Bet, ķēdes neatgriezeniski sabojāju. Bildē jau redzams, kad daļu līmes biju savācis (tā uzreiz norāva nost arī krāsu no paklājiņa. Un ķēdes, kas bija uz paklājiņa, visas saķipa kopā. Tur nav vairs varianti neko izdarīt, tādēļ tanks amfībija būs bez ķēdēm:

Nu un tā kā ķēdes man vairs nebija, citas, kas no citiem komplektiem bija palikušas pāri arī nederēja, tad nolēmu vienkārši uz ātro salīmēt, lai redzētu kā pārējās detaļas iet kopā un kā tas būtu izskatījies.

Te nedaudz no darba pie interjera:

Sataisām augšu:

Nu un tāds ir saliktā veidā, bez ķēdēm.

Kā redzams, tad virspuse slikti pieguļ. Es jau tad teicu, ka pirms montāžas pamēģināju un nederēja kopā. Un, tā kā nebija ķēdes un izskats tāpat nekāds labais nebūs, tad es neiespringu uz to, lai labāk piedzītu abas daļas kopā.

Kopumā neesmu apmierināts ar šo modeli. Ķēdes arī bija ne visai labas, jo citas likās kopā labi, citas grūti samaukt + es vēl visas aplēju :) Laikam vairāk HobbyBoss nepirkšu.

J.Tregubova-Kremļa digera pastāsti

 Šoreiz veca grāmata no mājas bēniņiem, kur žurnāliste stāsta kā viņai ir klājies strādājot Kremlī pie Jeļcina un pēc tam pie Putina. Jeļena Tregubova-Kremļa digera pastāsti:

Grāmata sarakstīta 2003.gadā un latviski izdota 2004.gadā. Tā ir par periodu no 1998.gada līdz 2003.gadam, kad Jeļcinu nomainīja Putins. Grāmatā aprakstīts kā bija strādāt Jeļcina periodā, kādus viņš podus gāza, kādi tad riņķī bija oligarhi. Un pēc tam, kā Kremlī tiek ievests Putins, kurš pēkšņi pavēršas pret tiem cilvēkiem, kas viņu tur iebīdīja. Kurš iesloga oligarhus un atņem viņiem biznesus. Kurš pilnībā jau 2002/03. gadā nonāvē žurnālistiku, aizliedz vārda brīvību. Kā viņš ņirgājas, pazemo žurnālistus un atstāj sev riņķi tikai uzticīgākos, kas neko sliktu par viņu rakstīt neatļaujas. 

Nedaudz nocitēšu no grāmatas: "Reiz, runājot par barbarisko stilu, kādā pēdējo desmit gadu laikā mūsu valstī tiek uzkrāts kapitāls, mēs nonācām pie vienota secinājuma: progress, pat politiskais progress, vienmēr tomēr virzās uz atsevināšanos no ražošanas līdzekļiem. Pat tad, ja šis ražošanas līdzeklis būtu Kalašņikova automāts. Tādā nozīmē, ka sekojot ciniskajai valsts attīstības loģikai, sākotnējais algotais slepkava bija mazāk civilizēts nekā tas, kurš jau vairs nenogalina pats, bet tikai pasūta slepkavību. Apmēram tāpat kā tas, kurš kādreiz ēda ar rokām, atradās uz zemākas civilizācijas pakāpes nekā tas, kurš spēja norobežoties no gaļas gabala ar dakšiņas un naža palīdzību.

Bet tad, kad valsts oligarhi sarunāja nemēģināt cits citu nogalināt, var uzskatīt, ka tie vispār jau sākuši ēst pie galda un izmantot tīras salvetītes.

Tas taču ir primitīvi! Tas piemērots truliķiem un sliņķiem: ņemt un ar varu piespiest kādu kaut ko darīt! Jebkuram kvalitatīvam procesam jau pēc definīcijas ir jābūt sarežģītam. Ilgas, mokošas vienošanās process ir daudz sarežģītāks, bet arī daudz skaistāks par diktatūru!

Grūti bija arī nepiekrist Slavas teorijai, kāpēc Krievija tomēr ir slimīgi tendēta uz diktatūru. Tas ir intelektuāla slinkuma un truluma tiešu seku rezultāts - Krievija nav spējīga saskatīt grūtu un sarežģītu risinājumu skaistumu...".

Izlasot šo redzams, kādēļ Krievija ir tur kur tā ir šobrīd. Izmantojot pilsoņu stulbumu, pret citiem arī bailes no varas, ir izveidota pilnīga diktatūra. Un viens mazs bariņš ar kņazu prieksgalā izdomā, ka derētu pakarot un lielākā daļa tautas vienkārši tupi iet un mirst. Un visiem ir atrunas, mēs jau mazi un melni, mēs politikā nejaucamies, neko nesaprotam... viņi tur augšā labāk zin, ko Krievijai vajag un kāpēc ir jākaro...

T.Hants-Killera izvēle

 Šoreiz izlasīju Toma Hanta grāmatu Killera izvēle (Tom Hunt-Killer choice):

Grāmata sarakstīta 2018.g. un latviski izdota 2019.g. Stāstā galvenā varoņa Gerija sievai konstatē neārstējamu vēzi. Ārsti nedod nekādas cerības, bet ir kaut kāda eksperimentālā programma, kur vajag pamatīgu naudu. Paralēli narko tirgonis ir iekūlies ķezā, jo viņu šantažē policists un šis tirgonis izlemj nolīgt killeru (Geriju). Gerijs bezizejas situācijas dēļ piekrīt to izdarīt un izdara. Bet naudu nesaņem un tālāk sāk meklēt šo narkotirgoni. Piesaista brāli, kurš tiek nogalināts, bet beigās viņš naudu dabū un sievu izdodas izārstēt.

Tomēr romānā apakšā ir baigā morāle... brālis mirst viņa dēļ un viņš nevienam neatklāj, kas īsti ir noticis. Bet beigās sieva tomēr to visu uzzin... un kā justies cilvēkam? Būt pateicīgam un turpināt kopdzīvi ar šādu cilvēku, kurš spēj noslepkavot un kura dēļ tuvinieks ir gājis bojā? No vienas puses ir jābūt, jo to darīja Tevis dēļ. Bet, no otras puses?