Kaut kā sagribējās palasīt kaut ko no klasikas. Pirmā grāmata kas ienāca prātā bija Ēriha Marijs Remarka romāns "Rietumu frontē bez pārmaiņām".
.jpg)
Grāmata ir par pirmo pasaules karu. Tā attēlo vācu kareivju ikdienu frontē, kur katru dienu mirst daudz kareivju. Kareivim liels notikums ir labi pāēst, atpūsties. Bet visu laiku viņu apdraud mīnas, artilērija, uzbrukumi un pretuzbrukumi. Tāpat reāli ir aprakstīts, kā tiek ievainoti, pēc tam hospitāļi, amputācijas un nāves... Un to autors raksta atskatoties uz savu pieredzi pirmajā pasaules karā + kaut kas jau ir piepušķots. Bet ļoti aizķēra viņa kā kareivja pārdomas par kara būtību, kas un kāpēc? Par to, kā frontē met jaunus, neapmācītus kareivjus, kuri uzreiz var teikt mirst.
Un skatoties no šīs dienas skatu punkta, redzams, ka pasaule un cilvēki no kļūdām nemācās. Atkal rodas kārtējais diktators, kuram sava vara ir svarīgāka par visu un viņš uzorganizē kariņu un iet pāri līķiem. Skumji, ka tā notiek. Bet grāmatu rekomendēju izlasīt!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru