Takom-Gepard_A1/A2-part.1-unbox

 Sakarā ar Krievijas - Ukrainas karu un šīs pretgaisa aizsardzības sistēmas piegādēm Ukrainai, Takom ir izdevis apdeitotu Gepard Ukraine versiju. Pirmo reizi Takom to izdeva 2016.gadā un 2022.gadā pievienoja tikai divas jaunas uzlīmes + jauns kastes izskats un izdeva atkārtoti.

Par pašu Gepard. Uz Leopard 1 bāzes Vācija izstrādāja pretgaisa aizsardzības sistēmu Gepard. Pirmos protoripus uzražoja 1968.gadā un 1973.gadā pirmie Gepardi jau tika uzņemti Vācu armijas bruņojumā. Dažādos avotos informācija par skaitu atšķiras - vienā rakstīts, ka uzražoti 420gab, citur, ka 527gab. Salīdzinoši ar citiem tankiem, it sevišķi tiem, ko ražoja kara un pēckara gados, skaitlis nav liels. Bet, kā jau zinām, Vācija pēc otrā pasaules kara vairs negatavojās karot. 

Tanka izmēri: garums ar stobriem 7,68m, platums 3,71m, augstums ar nolaistu radaru 3,29m. Masa 47,3tonnas. Dzinējs ir 830ZS, kas ļauj sasniegt līdz pat 65km/h un ar vienu uzpildi var nobraukt līdz 600km. Bruņojumā ir divi 35m lielgabali, kas katrs spēj izšaut līdz pat 550 lādiņiem minūtē (tātad kopā līdz pat 1100 lādiņiem minūtes laikā). Radars spēj fiksēt lidojošu objektus līdz pat 15km tālu un mērķim var trāpīt līdz 5,5km attālumā. Šie ir ļoti efektīvi un lēti pretgaisa aizsardzības līdzekļi pret dažādiem droniem un raķetēm, jo katra lādiņa izmaksas, salīdzinot ar Patriot vai Nassams raķetēm ir smieklīgi mazas.

Standartā viņam ielādēti ir 640 pretgaisa aizsardzības lādiņi + līdzi nāk arī 20gab prettanku lādiņi un aizsardzībai 8gab dūmu raķetes.

Instrukcija jau visiem zināmā Takoma stila grāmatiņa:

Nu un šeit ir viena maza lapiņa ar izmaiņām par godu Ukrainai:

Te redzams, kādas ir standarta uzlīmes un kādas ir Ukrainas uzlīmes:

Trose, metāla detaļas un dažas gumijas detaļas:

Ķēdes būs no šādām sīkām detaļām jāsaliek:

Vanna kā redzams apliecina, ka modelis ir no 2016.g.:

Pārējās plastmasas detaļas:

Caurspīdīgās detaļas:

Nu ko, būs jāķeras klāt. Detaļu ir daudz, īpaši izskatās, ka būs jāpiestrādā pie ķēdēm. Tā kā Ukrainas versijā ir tik maz uzlīmes, tad visdrīzāk uztaisīšu kādu citu no Vācijas versijām, jo bērnam patīk uzlīmes :)

M.Konelijs-Farmaceits

 Maikla Konelija romāni par detektīvu Bosu (citur raksta un izrunā arī kā Boshu) man patīk. Tan neliels ieskats par romānu "Farmaceits", kurš ir 2017.gadā un latviski izdots 2018.gadā.

Šoreiz stāsts ir par laiku, kad detektīvs Boss ir jau pensijā un brīvprātīgi palīdz šerifam - izmeklējot vecas neatklātas lietas un konsultējot šerifa detektīvus. Paralēli notiek divas svarīgas lietas. Pirmā ir, ka vienā senā lietā, kuru izmeklēja šis detektīvs, uzrodas jurists, kurš sniedz iekšā jaunus pierādījumus, ka lietā notiesātais slepkava ir nevainīgs un nepamatoti sēž 30 gadus cietumā. Tas draud ar to, ka var sanākt maksāt cietušajam miljoniem vērtas kompensācijas un arī citās lietās var nākties veikt papildus izmeklēšanas, ja atklāsies, ka Boss ir kaut ko krāpies. Otra lieta ir, ka notiek dubultslepkavība un Boss iesaistās kā aģents šīs slepkavības izmeklēšanā - iefiltrējas narkomānu - recepšu krāpnieku biznesā. Detaļas neatklāšu, bet protams, ka Boss ir superīgs - viņš gan slepkavību atklāj, gan ar sava pusbrāļa jurista palīdzību pierāda, ka jaunie pierādījumi ir milzīga krāpšana, lai noziedzinieks iznāktu ārā no cietuma un iegūtu miljonu vērtu kompensāciju.

Spraigs sižets, Konelijs labi prot detektīvus rakstīt!

Tamiya-Leopard 2A6_part.2

 Par Leoparda montāžu būs pavisam īsi, jo detaļas tur nebija daudz un modelis bija vecs. Sāk ar aizmugurējo vāku un tālāk jāsalīmē riteņi:

Pēc tam saliek piekari, uzliek ķēdes un uzliek korpusam augšu:

Pēc tam darbs pie torņa un stobra:

Nu un tāds ir salīmēts, nekrāsots:

Modeli nekrāsošu, jo viņš man ne visai patīk. Tornis griežot beržas gar korpusu. Stobru it kā ir domāts kustināt, bet sanāca diezgan ciešs stiprinājums un kustinot liekas, ka tanks tūlīt izjuks. Dūmu granātām stiprinājums ir pilnīgi nepārdomāts, tik maza kontakta vieta, ka pie katra pieskāriena krīt nost. Nu un vēl tornim sānu risinājums ir jocīgs - tur it kā bija jātaisa, ka tās detaļas sānos nelīmē klāt, bet man viņa tur kaut kā labi neturējās un beigās es tās pielīmēju. Bet izskats nav tas labākais. 

Kaut gan tā ir Tamiya, es šo komplektu nevaru ieteikt. Jo vecs un izskatās, ka ražotājs vienkārši grib ātri nopelnīt naudu, izdodot it kā Ukrainas versiju. Būtu labāk kādus mezglus un detalizāciju uzlabojuši.

F.Ņeznanskis-Līgums ar sātanu

 Vēl viena Fridriha Ņeznanska grāmata "Līgums ar sātanu":

Grāmata sarakstīta 2001.gadā un izdota latviski 2002.gadā. Tā turpina Turecka sēriju, kaut gan šajā grāmatā Tureckim atvēlēta teiksim aptuveni 1/3 vai pat 1/4 no romāna. Pārējais viss ir par viņa kolēģiem un par to, ko dara noziedzinieki. Sižeta pamatā ir kara rūpniecības izstrādāta torpēda, kuru vēlas slepeni nopirkt ASV. Krievu zinātnieki ir gatavi rasējumus pārdot, bet savstarpēji nespēj vienoties + nejauši vieņiem uz pēdām nāk tiesībsargājošās iestādes un tad viens otru tur sāk slepkavot. Nobeigumā autors vēl piepien klāt kaut ko līdzīgu zemūdenes Kurska traģēdijai. It kā tādēļ, ka noziedzinieki mainot torpēdas, izraisa traģēdiju. Bet valstij atkal ir izdevīgi pasniegt, ka vainīga kaut kāda cita ārvalstu zemūdene ar kuru Kurska, ui, romānā tā saucas Sokol, sadūrās un nogrima. Var lasīt.

F.Ņeznanskis-Netīrās spēles

 Turpinu ar Turecka sēriju jeb precīzāk Fridriha Ņeznanska romāns - Netīrās spēles.

Šajā romānā protams lielu daļu aizņem apraksti par Turecka darbībām, bet vēl ļoti daudz ir no cita skatu punkta, tas ir viens advokāts tiek uzaicināts neoficāli izmeklēt meitenes nolaupīšanu. Tai pat laikā viņš atrod jau gandrīz nosalušu jaunu sievieti, kura tikko ir veikusi trīskāršu slepkavību. Sākumā viņš šīs lietas nesasaista kopā, bet lūdz palīdzību izmeklēšanā Tureckim. Nu un kā galvenie vainīgie šeit ir parādīti Ukraiņu nacionālisti (kā gan bez Ukrainas), kuri sadarbojas ar krievu "biznesmeņiem" jeb bandītiem un politiķiem un organizē Ukrainas meiteņu ievešānu seksa verdzībā. 

Kā Jūs rīkotos, ja izglābtā mitene Jums atzītos, ka ir pašaizsardzības nolūkos nogalinājusi trīs cilvēkus? Noticētu? Nodotu policijai? Tas ir grūts jautājums.

Kas man vienīgi grāmatā nepatika, bija pārāk garie varoņu dzīves stāstu apraksti no PSRS laikiem. Nu nedaudz par garu. Kaut gan protams interesanti palasīt, ka PSRS laikos ciemos taisās atbraukt radinieks no Kanādas. Partija nevar pieļaut, ka viņš redz, cik te viss ir slikti, tādēļ izskaitļo iespējamos cilvēkus, kurus šis viesis apciemos un tur saved tehniku (TV, ledusskapji utt), sakārto, ka izskatās, ka dzīvo pārticībā. Un, kad reāli uzzin, pie kura cilvēka ieradīsies, tur uzreiz it kā ierodas ciemos vēl kādi radinieki, kuri regulāri piegādā pārtiku (saved delikateses ar lielām somām). Nu riktīga pokazuha. Un kā mēs saprotam, tad arī šobrīd visa Krievijas armija un valsts režīms ir viena liela pokazuha. Uz āru pasniedz, kādi mēs vareni, cik labi dzīvojam, bet patiesībā nekā nav un daudzi cilvēki tirgo pēdējo nost, lai būtu ko pāēst. Skumji.