Tamiya-VW_Beetle_1966-part.2

 Divas nedēļas darbojos gar šo auto. Ļoti daudz laika paņem starplaiki starp kādas detaļas pielīmēšanu, nokrāsošanu un gaidīšanu, kad nožūs, lai var darīt kaut ko tālāk. Bildes tikai dažas uztaisīju, jo visu laiku rokas netīras ar krāsu un vēlāk atkal aizmirstas, ka kaut ko vajag nobildēt :) Bet nu tās kas ir, tās parādīšu.

Sāk ar motoru un tālāk nāk šasija:

Te jau lielākā daļa darba pabeigta, atliek uzlikt virsbūvi un to aplīmēt ar detaļām:

Un tālāk man sākās problēmas. Pirmkārt, konstatēju, ka vāki nebūs verami, bet ir vai nu jāatstāj tādi, ka kritīs nost, vai arī ir jāpielīmē. Un tad man radās jautājums, kāda velna pēc es centos motoru un tā saucamo bagažnieku krāsot? Otra lieta, neraksturīgi Tamiyai, detaļas nesapas labi kopā. Abi vāki ar tādām kā šķirbām un tāpat logi ir ļoti neprecīzi. Un trešā lieta, kas man vienmēr ir problēma - logu ielīmēšana... Mēģināju ļoti akurāti ielīmēt, bet ar minimālu līmes daudzumu un kontakta laukumu tie neturas un krīt ārā. Tikko ir vairāk līmes, tā plastmasas "stikls" jeb logs tiek sabojāts. Līme izplūst pa visā, malām, kaut kur vēl nedaudz ar pirkstiem pieskaries un visu nosmērē, sabojā. Saliku kopā, bet tagad jādomā, kā dabūt to līmi nost. Ir kādas idejas? Tā ir superlīme un visdrīzāk ar kādu šķaidītāju varēs, bet vai tas pilnīgi nesaēdīs plastmasu? Ja ir labas idejas, dodat ziņu.

Nav ar ko lepoties, bet jāatrāda, kā izskatās :(

Tamiya-VW_Beetle_1966-part.1-unbox

 Ik pa laikam vajag kādu auto uztaisīt. Šoreiz domāju, ka tas varētu būt Tamiya uzražotais Volkswagen Beetle 1300 modelis no 1966.gada. Nedomājiet, pats modelis nav uzražots 1966.g. - tas ir uzražots 1994.gadā :) Neko sev, tāpat diezgan vecs, bet joprojām tiek ražots - laikam pieprasījums ir.

VW vajadzēja lētu auto priekš cilvēkiem, kuriem nebija liela pirkstpēja un tā 1938.gadā tapa VW Beetle modelis. Bītlus ražoja līdz pat 2019.gadam (pēc statistikas līdz 2003.g. kopā uzražoja vairāk kā 21,5 miljonus auto - nevienam citam auto modelim nav tik daudz izdevies sasniegt). Tiem, kas nezi, tad Beetla dizaineris bija Porše.

1966.gadā modeli vēl nedaudz uzlaboja, ielika par 25% jaudīgāku motoru (1,3Litri 50ZS) un 4 pakāpju manuālo kārbu. Bija papildus ventilators, lai ātrāk atkausētu logus.Šī var teikt ir klasika, kas vēl tagad kolekcionāriem šķiet ļoti pievilcīga.

Instrukcija vecā palaga tipa - neērta.

Detaļas nav daudz, Tādēļ te pat diži nav ko stāstīt, visu var redzēt. Ir gan caurspīdīgi logi, gan hroma detaļas (jācer, ka nebūs problēmas ar pielīmēšanu, jo hroms ar parasto līmi negrib lipt). Ir par uzlīmes :)

Auto jau svarīgākais un grūtākais ir krāsošana. Tādēļ uz detaļu skaitu nevajadzētu skatīties. Pie tam jāņem vērā, ka tas ir 1966.g. modelis, kurš plastmasā izstrādāts 1994.g. - nevajag gaidīt mūsdienu kvalitāti un detalizāciju.

Takom-M60A1_Bulldozer_part.2

 Līmēšana sākas ar šīm detaļām:

Piekare diezgan sarežģīta. Dažas detaļas perfekti derēja, bet dažas nevarēja samaukt. Beigās es tās venkārši pielīmēju, jo tāpat jau zem ķēdes to neredzēs. Galvenais, ka labi turas kopā:

Riteņi:

Lai saprastu, cik atsevišķas lietas ražotājs ir smalkas un grūti saliekamas uztaisījis, tad paskatieties uz lukturiem:

Virsējā daļa arī perfekti negulēja virsū. Nu un tālāk ķēdes. Tās diezgan labi izskatās:

Reaktīvā aizsardzība arī sastāv no daudzām detaļām:

Kā vienmēr, man ne visai labi izdodas tās troses. Nu nevar spurojošos trosi tik mazāk caurumā ielikt un labi pielīmēt... Tādēļ vēl drošībai līmi pa vidu uzspiedu, lai pie korpusa turas un neraujas no tiem āķiem ārā. Ja krāsotu, nebūtu nekāda vaina, bet nekrāsojot līmes piles neizskatās labi.

Mazais tornis man arī neizdevās. Kaut kā neguļ labi kopā, pie tam ložmetēja mehānisms to visu lauž vaļā...

Nu un te noteikti uzreiz pamanīsiet manu lielāko "burku":

Grozs nepareizi salīmēts - vienā pusē ir nost no tanka, otrā pat pa daudz lien virsū. Sanāk, ka vajadzēja līmēt otrādi... bet kādēļ to nevarēja īpaši izcelt instrukcijā? Tā uz aci likās, ka viss ir labi, bet, kad beigās liek klāt, tad redzi, kādu brāķi esi uztaisījis. Nu un tad man pilnīgi piegriezās šis tanks - kaut kā līdz beigām saliku, bet vairs baigi neiespringu un krāsot arī to vairs nevēlējos.
Beigās vēl stobrs, tornis un reaktīvā aizsardzība jāsaliek. Nu tā arī diezgan piņķerīga lieta - Tev no sākuma jāizurbj caurumi tornī, tad taisi aizsardzību un pēc tam daļai kājiņu ir jāieiet izurbtajos caurumos... Nu nereāli. Labāk liekas, ka nebūtu urbis un licis vienkarši aptuveni klāt. Daļa ļoti slikti fiksējas un pie nelielas spēlēšanās ar modeli jau krīt nost :(

Nu tāds man brāķis sanāca. Šis ne tikai bija sarežģīts modelis, bet arī dažas vietas nekvalitatīvi nostrādātas un vēl manas kļūdas. Tad ko var gribēt :) Labi, nākamais modelis ir Trumpeter, tas kvalitātes ziņā noteikti būs vēl sliktāks, bet jācer, ka vismaz kaut kas sanāks. Un, ka pats nepielaidīšu kļūdas.
 

V.Proņins - Banda 8

 Vēl viena grāmata no Viktora Proņina - Banda 8.

Grāmata latviski izdota 2007.g. Tā ir turpinājums par bezbailīgo izmeklētāju Pafnutjevu. Šoreiz viņu uzaicina uz Maskavu, lai izmeklē viena oligarha lietu. Iepriekšējie izmeklētāji ir pazuduši vai miruši... Bet mūsu varonis visu pārvar un izdzīvo. Man atkal ļoti nepatīk, ka autors grāmatā iepin politiku. Ka visi oligarhi ir labi, tikai šis ir slikts, jo saistīts ar ASV... Nu sviests. Ja šīs lietas neņem vērā, netraucē regulārās ainas par šņabja dzeršanu, tad var lasīt.

V.Proņins-Banda 7

 Vēl viens Viktora Proņina romāns "Banda 7".

Romāns izdots 2004.g., kad arī to iegādājos. Šoreiz galvenie varoņi meklē kolēģa iemīļoto, kura pēkšņi pazūd. Meklēšanas rezultātā, viņi atrod meitenes līķi, pēc brīža vēl vienu un tad uzduras veselai bandai, kas vervē meitenes un piedāvā intīmpakalpojumus gan uz vietas, gan Itālijā un Francijā. Varoņi protams ir visgrudrākie, visattapīgākie un visu noskaidro un šo bandu izjauc + atrod kolēģa mīļoto sievieti. Tā, laika kavēšanai var lasīt. Bet, kaut kā kaitina ainas, kad visu laiku varoņi satiekas pie galda un iedzer... var teikt slavē šo atkarību. Man nekas nav pret alkoholu, bet šeit romānā tas viss tiek attēlots n-tās reizes. Un beigās vispār sviests, kad varoņi atkal satiekas uz kārtējo pasēdēšanu un tur autors attēlo sevi - kā rakstnieku, kurš katram varonim piepilda viņa velmes...