Revell-PT-160_part.2

 Viss darbs sākas ar korpusu. Sākumā jāieliek vidus stiprinājuma riba, tad saliek abas puses kopā. Pēc tam nez kāpēc ir tāds stulbs dalījums, ka priekšā neliels stūrītis jāieliek un aizmugurē lielāks gabals. Pie tam, tie nepieguļ perfekti, stulbums, ka ir tāds detaļu sadalījums.

Ja gribēšu krāsot, tad pirms tam būs jāšpaktelē. Tālāk ir iedots statīvs no 4 detaļām.

Pamazām no dažādām detaļām tiek taisītas kopā dažādas telpas un salīmētas ar klāju:

turpinās klāja aprīkošana:

Gandrīz jau pie pašām beigām ir jātaisa torpēdas:

Vēl uz klāja dažas detaļas un kuteris gatavs:

Kuģi nekrāsošu, jo pirmkārt, tas nav īpaši foršs modelis. Ir šķirbas starp detaļām, jāšpaktelē. Otrkārt, šobrīd ir tāds aukstums, ka nemaz negribas ar krāsām smirdināties dzīvoklī un pēc tam nevar izvēdināt :)

Man vēl ir kaut kādi nesalikti modeļi no Revell, bet laikam es turpmāk no šīs firmas izstrādājumiem centīšos izvairīties. Jo cik taisu, tik redzu, kāda ir kvalitāte. Nav baigi liela detalizācija un detaļas nav ideāli piedzītas. Tāpat, jocīgs kaut vai tas sadalījums kuģa korpusam. Un arī visas smalkās detaļas ir ar tik lieliem un daudzskaitlīgiem plastmasas turētājiem, kuri ir jānogriež un jānoslīpē. Un pie smalkajām detaļām tas ir nereāli. Man salūza viena detaļa torpēdai, tāpēc pārējās jau baidījos tik stipri tīrīt un tad tomēr paliek tādas nesmukas pēdas :( Salūza arī viens no zenītartilērijas stobriem.

Kā šonedēļ vienā video skatījos vairāku modeļu salīdzinājumu (tur bija par vācu tanku Leopard no kādiem 5 vai 6 ražotājiem). Viņš salīdzināja un slavēja vairākus modeļus un tad pieminēja, ka ir arī Revell. Bet tas viņam ir tikai tāpēc, ka zema cena un lai būtu ar ko salīdzināt :D

U.Lindela-Sapņu ķērājs

 Pēdējā no lietām Nr.6 Unni Lindela - Sapņu ķērājs (Unni Lindell-Drommefangeren)

Grāmata sarakstīta 1999.g. un izdota latviski 2004.g. Grāmata ir par policistiem, kuri sākumā izmeklē vienas meitenes slepkavību, bet pēc brīža vēl pazūd maza meitene un tiek veikta vēl viena slepkavība. Slepkava ir nojūdzies, jo slepkavo savu sapņu iespaidā, nevis ir kādas materiālas intereses vai atriebība. Kopumā lasīt var, bet nav sevišķi interesanta. Jo vismaz priekš manis, šeit ir pārāk daudz aprakstītas dažādas blakus lietas. Piemēram, kā jūtas un dzīvo galvenais izmeklētājs, kādas ir viņam problēmas ģimenē. Tāpat arī par citiem iesaistītajiem ir pārāk gari aprakstīts.

I.Renkins-Ūdenskritumi

 Grāmata no bēniņiem jeb lieta Nr.5 Ians Renkins-Ūdenskritumi (Ian Rankin-The falls)

Grāmata ir sarakstīta 2001.g. un latviski izdota 2004.g. Par vienu šī autora darbu, kur galvenajā lomā ir inspektors jeb detektīvs Rēbuss, jau nesen rakstīju. Šī tāpat ir interesanta detektīvliteratūra, var palasīt brīvajā laikā. Vienīgi man jāatzīst, grāmata gala iznākumam es nebiju gatavs, jo izrādās, ka ir divi vainīgie. Bet viens personāžs man jau no pirmajām lappusēm likās, ka ir aizdomīgs un vai tikai viņš nebūs ar to saistīts. Un nekļūdījos.

Revell-PT-160_part.1-unbox

Šo gadu plānoju iesākt ar kuģi - Revell ražotais Patrol torpedo boat PT-160. Dēls teica, ka grib, lai viņam būtu kāds kuģis, tad riskēsim ar šo. Ja atceraties, iepriekšējais Revell kuģis bija tik ļoti sliktas kvalitātes, ka man nekas labs nesanāca, jācer, ka šis būs labāks, jo vismaz mērogs ir 1:72, nevis kaut kāds 1:225 vai pat vēl lielāks. Revell šos kuterus ražo jau kopš 1963.g., bet vismaz scalemate rāda, ka sākot ar 2018.g. ir jauns modelis un šis konkrētais vispār ir no 2022.g. Tā kā tiešām jācer, ka preses būs jaunas un kvalitatīvas, un salīmēsies labi.

Par pašu kuģi, tad šāda tipa patruļas torpēdu kuģi plaši tika lietoti otrajā pasaules karā. Visvairāk Klusajā okeānā, bet tāpat vairāki darbojās Vidusjūrā un arī pie desantēšanās Normandijā. Konkrētais PT-160 bija eksperimantāls modelis, jo to aprīkoja ar Thunderbolt gun jeb tiešā tulkojumā pērkona lielgabalu :) Tas bija 80 pēdu jeb aptuveni 25m garš kuteris, aprīkots ar 1500ZS dzinēju, kas ļāva sasniegt 41mezglu jeb 76km/h ātrumu. Bruņojumā bija 4 torpēdas un pa vienam 40mm, 37mm un 20mm liegabalam. Un vēl jau pieminētais Thunderbolt gun, kas sastāvēja no diviem automātiskiem 20mm liegabaliem, kuri bija sapāroti ar diviem 12,7mm ložmetējiem. Tā kā bruņojums bija nopietns.

Šis PT-160 tika uzražots 1942.gadā un decembrī nokomplektēts ar 17 cilvēku komandu nonāca Klusā okeāna dienvidos. Līdz pat 1945.g. novembra beigām karoja gar Jaungvineju, Filipīnām utt. Meklēju dažādās lapās, bet informācijas ir ļoti maz un pie tam pretrunīga. Vienā, kurā norādīti visi PT kuģi, nav informācijas, ka šis būtu bojāts, bet citā savukārt uzrakstīts tā, ka īsti nevar saprast, vai viņu 1945.g. iznīcināja, vai arī šis kuģis ir blakus citam kuģim, kurš tur tika iznīcināts. 

Revell izdod arī komplektus līdzīgus šim, bet bez krāsām un līmes. Es parēķināju, ka man izdevīgāk ir samaksāt dažus EUR vairāk, bet būs vismaz dažas krāsas. Instrukcija jau tradicionālā Revell:

Korpuss sastāv no divām lielām detaļām + tajā būs jāieliek vairākas nelielas detaļas:

Klājs:

Pārējās plastmasas detaļas:

Caurspīdīgās detaļas:

Uzlīmes:

F.Jolovičs-Klusuma torņi

 Pēdējās gada dienās vēl pabeidzu lasīt Lietu Nr.4 jeb Filipa Joloviča grāmatu "Klusuma torņi" (Philip Jolowitz-Walls of silence).

Grāmata sarakstīta 2002.g. un izdota latviski 2004.g.

Tā ir spraiga sižeta grāmata par advokātu, kuram diena it kā iesākas diezgan ikdienišķi un izņēmums ir tikai tas, ka draugs uzaicina apskatīt viņa jauno auto. Bet nākamajā mirklī draugs ar auto uztaisa pašnāvību, paraujot sev līdzi vēl vairākus nevainīgus upurus. Un tas šo advokātu ierauj pamatīgās nepatikšanās. Beigās protams viņš izkuļas cauri visām šausmām, papildus atklāj, kas vainojams tēva nāvē. Bet... bet nobeigums man ne visai patika, jo līdz galam vainīgie netika sodīti... Citādi interesanta grāmata.

Tamiya-Matilda_Mk.III/IV-part.2

 Sākam taisīt:

Korpusa vanna ļoti smuki salikās kopā - perfekti. Tālāk piekare:

Piekare arī ir labi pardomāta, jo riteņi pieliekas fiksētā pozīcijā, nav jāuztraucas par to, ka kādu var pielikt šķībi. Tālāk sānu malas un plaukti pa kuriem kustas ķēde:

Pamatīgs darbs pie ķēdes. No sākuma detaļas jāizgriež un jāno slīpē, pēc tam jāsalīmē kopā divas pusītes un tālāk ķēde jāsamauc kopā:

vienīgi, ka ķēde visu laiku cenšas atkabināties vaļā, tikko kaut kā pakustina. Bildē var redzēt, kā vienā vietā kabinās vaļā (to pamanīju tikai tad, kad jau biju nobildējis un tad novērsu). Tālāk taisām korpusa augšējo daļu, tir arī viss ļoti labi saliekas kopā:

Tālāk strādāju pie stobra un torņa. Šajā bildē detaļas no stobra:

Šāds tanks izskatās pēc tikko svaigas krāsošanas. Lai nebūtu PSRS tanks, tad uzlīmēju franču uzlīmes no cita tanka (kas bija palikušas pāri). Cerams, ka vēsturi baigi nebūšu viltojis un kāda Matilde ir bijusi arī Francijā :)

 Tanks saliekas kopā ļoti labi, vienīgās pretenzijas pret to, ka ķēdes ir neizturīgas. Gandrīz vai labāk visu nofiksēt un salīmēt kopā!

Šis ir pēdējais modelis šogad, tādēļ novēlu visiem laimīgu jauno gadu un lai miers virs zemes!