Dragon-Panther G Steel Wheel+Pantherturm_part.2

 Aptuveni nedēļas laikā tanks tika pabeigts. Protams, Dragon instrukcija ir baigais izaicinājums, jo tur nav skaisti pa punktiem viss uztaisīts. Par to, kādas bija problēmas pateikšu beigās, bet tagad dažas bildes no procesa. Sāku ar riteņiem:

Nezinu, kā šos riteņus, kas atrodas ķēdes galā, bet nekādu piedziņu neveic, sauc (krieviski esmu dzirdējis, ka saka ļeņivci) - tie bija interesantas formas no vairākām detaļām:

Dekoratīvās ķēdes, kuras uzliksies uz tanka borta bijā jālīmē no šādiem sīkumiņiem:

Piekare darbojas un princips ir, ka cauri korpusam iet garas asis, kuras arī izturas kā elastīgi amortiņi:

Montējam riteņus:

Nākamā bildē izplūde un domkrats, bet tālāk ložmetējs:

Tālāk darbs pie dažādām detaļām uz virsbūves, tai skaitā lūkas:

Š;adi te stiprinošie āķi ar stieņiem bija jāsaliek un pie korpusa jāpielīmē - baigi labi nostrādāts:

Darbs pie stobra:

Komandiera lūka un pēc tam pārējais tornis ir gatavs:

Uztaisīju otru torni un pēc tam apakšu un pantherturm ir gatavs. Nolēmu to nekrāsot, jo krāsot būtu jēga, ja liktu kaut kur diorāmā iekšā un pieskaņotu krāsojumu apkārtnei. Pagaidām lai ir bez krāsas:

Nu un pēc krāsošanas tanks izskatās šādi:

Kopumā tanks man patika. Pie tam ļoti daudz smalku detaļu un daudz kas palika pāri- tas ir rezultāts tam, ka tanks ik pa laikam tiek ar kaut ko atjaunots un daudz kas konkrētajā modelī nav nepieciešams, bet ražotājam tā ir lētāk, nekā katram modelim taisīt atsevišķu formu.

Kas man nepatika. Pirmkārt instrukcija. Grūti saprotama un manā izpratnē pat vairākas kļūdas. Piemēram, uztaisīju apakšu, pēc tam augšu, bet nevaru salikt kopā. Sanāk, ka apakšā ieliktās detaļas traucē korpusam. Bet instrukcijā nav neviena vārda, ka tā nevar taisīt un būtu kaut kādas atšķirīgas versijas. Man tā izskatās pēc kļūdas. Lai to atrisinātu, dabūju divas detaļas no iekšpuses izkniebt ārā.

Vēl ķēdes. Nu izskats it kā daudz maz ok, bet man viņas likā par īsu (bildēs redzams, ka virspuse neguļ uz riteņiem, bet ir nostiepta) un pie tam ar līmi tās nespēju salīmēt. Beigās izlīdzējos ar kniedēm.

Vēl bija neskaidrības ar ložmetēju. Tās beigās atrisināju tā, ka uztaisīju ,kā man pašam likās pareizi, jo citādi kaut kas labi kopā nepasēja (un iekšā nkas tāpat nav redzams).

Nu un pie krāsošanas atkal var atcerēties par slikto instrukciju, kur viss ir melnbalts...

Tamiya_KV-1-part.1-unbox

 Šo tanku nopirku, jo šis ir salīdzinoši svaigs Tamiya modelis (izdots 2020.gadā), pie tam, tas nav nekāds pārpakojums vai vecāks modelis atjaunots ar jaunām detaļām, bet gan izstrādāts pilnīgi jauns. Gribējās paskatīties vai jauniem modeļiem Tamiya vēl augstāk paceļ kvalitātes/detalizācijas latiņu, vai arī izmaiņas nav būtiskas un turpmāk tik pat labi var pirkt arī vecākus modeļus. Tāpat, gribējās arī nelielas pārmaiņas, jo man lielākoties tiek taisīti vācu tanki un plānos ir vairāki sabiedroto tanki - tad lai būtu arī kāds krievu modelis (ja nekļūdos, tad šis būs 18tais modelis un no tiem 7 ir vācu, 6 sabiedroto un 5 krievu).

Dēls ļoti grib, lai nopērku Tamiya KV-2 jauno modeli, jo viņam tas stūrainais tornis patīk, bet tas pagaidām reti kur ir pieejams - pagaidīsim un gan jau kādreiz nopirksim (tas iznāca 2021.g. beigās). Pagaidām lai viņš iztiek ar jau uztaisīto mazo Meng toon KV-2 modeli (par to man arī bija raksts).

Ja par pašu tanku, tad šī KV sērija izrādās ir nosaukta par godu PSRS aizsardzības komisāram Klimentam Vorošilovam (ceru, ka pareizi uzrakstīju). Tanks izstrādāts 1938/39.gadā un bija PSRS bruņojumā 1939-1945. Pirmos tankus krievi izmēģināja Ziemas karā pret Somiju. Tur veicās ne visai labi, jo dažus tankus arī somi ieguva sev kā trofejas :)

Tanks bija smags (un tā bija problēma), bet labi bruņots, ka vācieši kara sākumā ar saviem tankiem šos nespēja iznīcināt. Tomēr, labākas vadības dēļ, prata tos apiet, ievilināt dažādās lamatās, lai no sāniem sašautu un daļu vienkārši saņēma kā trofejas. 

1941.gadā PSRS frontē bija ap 500 KV-1, bet tālāk saprata, ka tanks ir smags, dārgs un pamatā pārgāja uz lēto analogu T-34 ražošanu (kopā esot saražoti līdz 5219 KV-1 tanki). Tanks bija 6.9m garš, 3.32m plats, 2.71m augsts un 47tonnas smags. Ar 12 cilindru 600Zs dzinēju, tanks spēja sasniegt tikai 35km/h ātrumu. Komanda 5 cilvēki. Bruņojumā 76.2mm lielgabals, un 3 vai 4 Degtarjeva rokas ložmetēji.

Kastes saturs:

Instrukcija jau pierasti melnbaltā, bet vismaz ir kā grāmata, nevis palags.

Līdzi nāk arī viena krāsaina lapa, kur ir nedaudz vēsturiskas info + tanka reāls izskats (es protams arī taisīšu versiju bez šiem Staļina uzrakstiem):

Uzlīmes, gumijas riteņiem, caurspīdīgās detaļas un šņoris, kam būs jāatdarina trose:

apakšējā daļa jāsaliek no vairākām detaļām, bet tā kā ir šķērssiena pa vidu, tad domāju, ka problēmas nebūs:

2 lietņi ar ķēdēm, pie tam ķēdes ir viļņainas, lai attēlotu nokari:

2 lietņi ar riteņiem un piekares detaļām:

Nu un pārējās detaļas no tanka vispuses un torņa:

Kā redzams, tekstūra ir labi nostrādāta:

Tagad man ir knapi iesākts Dragon tanks... nevaru tā teikt sagaidīt, lai pieķertos pie šī :)

ICM_ZIL-131_KShM-part.2

 Sākumā saliku kareivjus, bet tie mašīnā netiks sēdināti:

Kaut gan pareizi būtu sākt ar šasiju un degvielas bākām:

Dzinējs un tālāk jau kopā ar radiatoru uzmontēts uz rāmja:

Pakaļējais tilts un tālāk jau visi kardāni, piekare ir samontēta un riteņi uzlikti (šoreiz nerādīju baigi smalki, jo tad te būtu baigi daudz bilžu jātaisa katrā solī):

Dažas bildes no kabīnes un tad jau tā ir uzlikta virsū:

Tālāk pats tā saucamais komandcentrs:

Degvielas kannas vairākiem ražotājiem ir tieši šadi uzkonstruētas (sadalītas):

Tāds nu ir gatavais modelis:

Krāsošanu atstāju dēla ziņā.

Par pašu modeli. Ja neskaita vienu salocīto detaļu + to, ka piemēram spoguļu turētāji ir ļoti, ļoti tievi, ka es pat vienu salauzu, tad komplekts ir ok. Stellējas kopā labi, vienīgi ir baigi precīzi jācenšas salīmēt un samērīt pirms līmēšanas (piemēram, kā uzliksies virsū kabīne). Vēl jāpievērš uzmanība kā liek kopā kabīni, jo tur jumtam nav tādas baigi izteiktas fiksācijas un var salikt nepareizā leņķi, ka durvis neies iekšā vai būs ar šķirbu. Pie tam, durvis ir jāliek pēc tam no vairākām detaļām un nebūs iespējams uzreiz tās piemērīt. Jādomā vairāki soļi uz priekšu :)

S.Loiko-Lidosta

 Visa šī Krievijas -Ukrainas kara rezultātā kaut kur ziņās pavīdēja, ka Sergejs Loiko ir iestājies brīvprātīgo rindās Ukrainā. Tad arī izlasīju par 2016.gadā izdoto grāmatu Lidosta:

Šo grāmatu biju redzējis veikalā jau agrāk, bet pirms tam kut kā nebija uzrunājusi. Bet tagad visa iespaidā un palasot atsauksmes nolēmu nopirkt.

Romānam par pamatu ir ņemti reāli notikumi Ukrainā, Krimā, Dombasā, Luhanskā + autors to ir papildinājis ar galveno varoni žurnālistu-fotogrāfu. Protams, to var uztvert kā vienkārši romānu, mākslu. Bet, ņemot vērā, ka autors tiešām ir pavadījis vairākas dienas tieši frontes līnijā zem apšaudēm, tad tajā ir daudz reālu lietu. Tāpat, jau tajā laikā ir aprakstīts tā cilvēciņa, kurš sevi uzskata par caru un PSRS atjaunotāju vājības, uzvedības stils. Romānā sakrīt ainas ar to, kā krievu armija uzvedās 2014.gadā un kā uzvedās tagad. Tā kā ir interesenti palasīt. Un, ņemot vērā grāmatas demokrātisko cenu (kaut kas virs 7EUR), tad varu to visiem rekomendēt.

Nobeigumā gribu nocitēt, to ko autors raksta jau uz grāmatas vāka "Galvenā grāmata par karu, kuram nevajadzētu būt, un par varoņiem, kuri gribēja dzīvot, taču mira". Tāpat ir tagad - šis ir karš, kuram nemaz nevajadzēja būt, bet viena vai varbūt dažu cilvēciņu ambīciju dēļ, tas tomēr ir :(