Vienā video redzēju, ka viens cilvēks kā vienu no trīs superīgākajām grāmatām ieteica Kadzuo Išiguro grāmatu "Dienas atlikusī daļa".
Grāmata ir par virssulaini, kurš mūža nogalē dodas ceļojumā un atskatās uz dzīvi bagātnieka namā starp pirmo un otro pasaules karu un pēc tam pēckara periodu. It kā no vienas puses grāmata ir sarakstīta ar tādu kā humoru, kad viņš visu dzīvi ir veltījis kalpošanai un visu pasniedz kā pilnīgu uzpurēšanos savam darbam (visu izskaidro caur šo prizmu un brīžam pilnīgi nonākot līdz absurdam). Bet no otras puses tā ir arī ar dziļu domu - visu mūžu esi kalpojis, pašam savas dzīves, ģimenes nav un var teikt, esi uzupurējies. Beīžam pilnīgi tupi esi uzvedies, slēpjoties aiz sulaiņa maskas. Esi palaids garām savu mūža mīlestību... un pat tagad mūža nogalē, kad dodies savā pirmajā ceļojumā, tu centies izlikties, ka tas ir tikai darba darīšanās un tēlo nez kādu aristokrātu ar nez kādām manierēm. Interesants moments, kā viņu uzņem vienā ciematā, kur pēc tam vietējais ārsts viņu atšifrē, ka viņš nav nekāds bagātnieks, bet gan kalpotājs. Viņš visu mūžu ir ignorējis sevi, savas emocijas, savas vajadzības, visur piekritis savam kungam, visu darījis viņa labā, bet beigās nekā nav.
Piedomājiet pie savas dzīves!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru