Bibliotēkā, staigājot gar plauktiem, ieraudzīju šo Viljama Pola Janga grāmatu - Ieva.
Grāmata ir sarakstīta 2015.gadā un latviski izdota 2017.gadā. Nezinu, kā lai vispār kaut ko par to pasaka. Tā ir savdabīgi uzrakstīta. Visu laiku iet cauri ticības tēma, var iegūt dažādas atziņas un vielas pārdomāma, bet pateikt, kas tur īstenībā notika, es nevaru. Labi, sākšu no viena gala. Tiek atrasts konteiners ar mirušām sievietēm, bet beigās to vidū tiek atrasta viena ļoti sakropļota, pusdzīva, jauna meitene. Tas viss notiek ne šajā pasaulē, man ir iespaids, ka tas notiek debesīs, bet varbūt kļūdos. Meiteni atrod tā saucamais kolekcionārs, kura uzdevums ir kolekcionēt dažādus atrastus priekšmetus. Tā kā viņš meiteni atrod, viņu var saukt arī par atradēju un beigās vēl izrādās, ka viņš ir bijis liecinieks, par ko tagad būs jākļūst šai meitenei.
Meiteni ilgstošo cenšas ārstēt un viņa it kā redz dažādas vīzijas - Ādamu, Ievu, Dievu, enģeļus utt. Un doma it kā ir tāda, ka Dievs ir radījis Ādamu, bet tas novēršas no viņa. Tad tiek radīta Ieva un viņi nobauda aizliegto augli un tā teikt nodod Dievu. To visu ir jāredz meitenei un tālāk jānodod citiem. Vēl tur ir čūska un viens manipulators, kurš meiteni novirza neceļos.
Bet pats interesantākais ir stāsta beigās, kad vispār viss sajūk. Jo izrādās, ka meitene guļ slimnīcā... un tagad saproti, vai viņa tiešām bija debesīs? Bija lieciniece tam, kas tur notika? Vai arī tie vienkārši ir viņas murgi esot slimnīcā? Tāpēc jau teicu, ka es neko līdz galam nesapratu. Bet kopumā grāmata ir interesanta. Pat, ja neesi ticīgs un baigi uz to neieciklējies, tad tik un tā šo grāmatu vari lasīt, jo ir daži interesanti domugraudi un grāmata par šo un to liek padomāt. Noteikti, ka patiks visiem Janga faniem, kuri ir lasījuši Būdu un arī Krustceles.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru