P.Klīvs-Dzīvības kurjers

 Salīdzinoši svaiga grāmata: Pols Klīvs - Dzīvības kurjers (Paul Cleave-A killer harvest).

Grāmata sarakstīta 2017.g. un latviski izdota 2019.g. Stāsta pamatā ir tas, ka detektīvi slepeni sadarbojas ar ārstiem un dažādus slepkavas pie aizturēšanas nogalina un uzreiz nogādā uz slimnīcu kā orgānu donorus. Šajā romānā vienā šādā aizturēšanā iet bojā detektīvs, kura dēls ir akls. Detektīvs savas nāves gadījumā ir vēlējies, lai viņa acis pārstāda dēlām, bet slimnīcā kļūdās un vienu aci pārstāda no tēva, otru no slepkavas. Nu un tad sākas stāsts par to, ka ir tāda šūnu atmiņa un dēls redz dīvainus sapņus (to ko ir redzējis gan tēvs, gan noziedzinieks). Tālāk izrādās, ka šādus sapņus redz daudzi laimīgie, kuri ieguva slepkavu orgānus un daži pat turpina slepkavu iesākto...

Nu sižets kopumā interesants. No vienas puses atbalstāma ir policistu rīcība, ka sabiedrība vismaz kaut kādu labumu iegūst no noziedziniekiem. No otras puses, morāle - cik pareizi ir tā nogalināt noziedziniekus? Un no trešās protams ir tas, vai tiešām tāda šūnu atmiņa pastāv? Es neesmu meklējis internetā neko par to, tādēļ nezinu. Bet, ja pastāv, tad jebkurš donors var būt ar kaut kādām sliktām tieksmēm, kaut ko sliktu darījis un tad jebkurš pacients saņems līdz ar orgānu arī šīs sliktās atmiņas un tieksmes? Ir par ko padomāt.