RFM-T-34/D30_122mm-part.1-unbox

 Kā nākamo projektu esmu izvēlējies modeli no Rye Field model kompānijas. Par šo kompāniju nav praktiski nekāda info. Viņi savā lapā about us, neko neraksta :) Bet vismaz no Scalemates lapas var saprast, ka kompānija ir no 2015.gada un nāk no Honkongas. Par šo kompāniju info no modelētājiem ir divējāda. Citi ļoti slavē, ka kompanija ražo ļoti detalizētus un ļoti līdzīgus modeļus reāliem tankiem. Tai pat laikā, kad citi saka, ka viss ir super, citi sūdzas, ka trāpoties kaut kādas brāķa partijas, kad detaļas ir līkas un slikti sapas kopā. Nu ko redzēsim, kā man būs, bet kopumā esmu jau daudz dažādus modeļus no šīs kompānijas nokatījis. Šoreiz pamēģināšu uztaisīt modeli T-34/D30 122mm. Šis modelis ir laists klājā 2019.gadā.

Ja runājam par reālo modeli, tad te nedaudz ir jāpieskaras diviem modeļiem vai varbūt pat jāmin 3 modeļi. Kā jau nojaušat T-34, tad ir no otrā pasaules kara laika PSRS tanks un tur nekas papildus vairs nav jāstāsta. D-30, tā atkal ir 60tajos gados PSRS izstrādāta artilērija. Tas ir 122mm lielgabals, kuru PSRS izstrādāja un bruņojumā pieņēma 1963.gadā. Tas tiek lietots joprojām, arī Krievu-Ukrainas karā. Svars ir 3,2tonnas, transportēšanas garums 5,4m un stobra garums 4,66m. Apkalpe ir 8 cilvēki. Šaušanas attālums līdz 15,4km. Uz 10km šaušanas attālumu precizitāte ir aptuveni līdz 21m - nav nekāds Himars :) Visvairāk šo artilērijas vienīgu ir Krievijai, gandrīz 5000gab. Tāpat vairāki simti vienību ir Angolai, Ķīnai, Etiopija, Somijai, Indijai, Irānai, Mjanmai, Turkmenistānai un nedaudz virs 100 ir Ukrainai.

Nu un trešais, kas ir jāpiemin, ir šis Sīrijas izstrādājums, kad šo D30 lielgabalu izdomāja uzlikt uz vecās T-34 šasijas. Līdzīgus taisīja arī Ēģipte, bet viņiem izskats nedaudz atšķiras (ja interesē, tādu modeli RFM arī ir izlaiduši). 1973.gadā Sīrija to izstrādāja un uzražoja 30gab. Lai apkalpotu, bija nepieciešami 7 kareivji.

Instrukcija diezgan mūsdienīga, daļēji krāsaina, viegli saprotama:

Dekāli komplektā nav, bet ir metāla detaļas:

Nu un pārējās detaļas:

Pirmajā acu uzmetienā detaļas diezgan kvalitatīvas, redzēsim, ko teikšu pec tam, kad būšu uztaisījis.

Academy-M113A3-part.2

 Montāža sākas ar dzinēju un tālāk salonu:

Tālāk dažādas starpsienas, vadītāja vieta, aizmugurējā atveramā lūka un korpuss gatavs:

Riteņi... nu riebīga konstrukcija. Iekšā jāieliek starplikas, tāpat kā piemēram Tamiyai, bet šīs starpliekas ir plastamas, nevis gumijas. Tikko nedaudz trāpa virsū līme, tā viņi kaut kā izplešas un uzmaukt riteņus vairs nevar. Divus riteņus tā sačakarēju un mocījos kamēr uzliku. Un vēl divi atkal bija par lielu un normāli neturējās. 

Vēl nedaudz darbs pie augšas, salīmējam ķēdes un viss ir gatavs:

Šāds izskatās nekrāsots:

Kamēr vispār domāju, vai ir vērts krāsot, iedevu paspēlēties bērnam un diezgan ātri dažas detaļas aizgāja pa gaisu. Tā kā nav vairs jāiespringst par krāsošanu :) 

Par pašu komplektu varu teikt, ka nav diez ko kvalitatīvs. Ja gribas šādu bruņu transportieri, tad varbūt labāk ir vērts paskatīties uz kādu citu ražotāju. Es piemēram esmu redzējis, ka tāds ir arī Takomam. Protams nezinu, vai būs labāks, bet tā kā ir jaunāks modelis, tad cerības ir.

DIY-Retro spēle

 Sen nekas nav ticis lodēts. Tad nu šajās brīvdienās vienu DIY komplektu salodēju.

Kaut kad ar bērnu runājām, ka mūsu bērnībā nebija nekādas spēles, nekādi datori, telefoni utt. Tad vēlāk parādījās krievu nokopētie elektronika olu ķērāji vai pīļu šāvēji. Pēc tam no Ķīnas ienāca dažādi vienkārši tetri utt. Tad nu nejauši Aļikā uzdūtos šādai spēlei, kura pašam ir jāsalodē. Pirku www.aliexpress.com

Paciņa izskatās šādi un pamazām to izpakojam:

Ir korpuss un detaļas, to nav daudz, tādēļ arī iesācējiem būs viegli: 

Šoreiz, netipiski ķīniešiem, ir ļoti laba instrukcija:

Tad nu nedaudz no lodēšanas procesa līdz gatavai spēlei:

Te nedaudz no tā kā izskatās spēlējot. Vairākas bildes no tetra un kaut kāda braukšanas spēle:

Ko es par to varu teikt? Salikt nebija grūti. Kā mīnuss ir, ka bateriju bloks stiprinās uz ļipučkas, bet pie mikrenes tas labi neturas. Tādēļ papildus vēl nedaudz pieliku ar skoču. Vēl mīnuss, ka saules gaismā slikti redzami šie displeji. Pluss, ka skaļo skaņu var izslēgt :)

Nu un iekšā ir 4 spēles: Tetrsi, čūska, braukšana un šaušana. Bērnam pagaidām patīk :)

A.Arutunjana-Mistērija Putins

 Ja jau lasām par dikatoriem, tad lasām. Šoreiz Annas Arutunjanas grāmata "Mistērija Putins".

Grāmata sarakstīta 2012.g. un latviski izdota 2013.gadā. tā turpina pētījumu par Putinu un par Krieviju vispār. Tur ir interesanti secinājumi, ka šī tauta joprojām dzīvo pēc 500+gadus vecām tradīcijām. Viņi nevar bez cara. Viņiem it kā ir likumdošana, bet tomēr jebkurš, kuram ir vara, var mierīgi likumus pārkāpt un tauta piekāpsies. Teiksim, policisti mierīgi var ievākt meslus jeb nodevas savā rajonā no tirgotājiem utt. Ja ir kaut kāda problēma un kāds netiek likumīgi galā, viņš meklē kādu augstāku varas pārstāvi. Piemēram, rūpnīcā nemaksā algas un strādnieki vēršas pie tā laika premjera, lai tas atrisina problēmu. Putins atbrauc, kameru un strādnieku priekšā notēlo bargo, apsola visu atrisināt, sabļauj uz oligarhu. Oligarhs no sava maciņa samaksā algu strādniekiem, bet pēc tam Putins no valsts budžeta to viņam kompensē. Tā tiek gāzta nauda sliktos uzņēmumos.

Tāpat pirms 500gadiem bija, ka cars var pārdalīt īpšumus saviem padotajiem. Tālajos valsts nostūros, kur viņš pats nevarēja neko daudz līdzēt, viņš iedeva lielas pilnvaras saviem pakļautajiem bajāriem. Viņi varēja mierīgi nelikumīgi pret jebkuru tur izturēties, galvenais, ka maksāja kaut kādus meslus un it kā uzturēja Krievijas vai Moskovijas impēriju. Tagad ir tāpat, ir dažādu apgabalu amatpersonas, kas rīkojas kā mazie cariņi savos rajonos un Putins ar viņiem īsti galā netiek. Tāpat ar specdienestiem, policiju. Tie dara ko grib, jo uzskata, ka Putins ir viņu aizmugure (jo savējais un augstākos līmeņos tāpat saņem šos mslus no apakšas). Kamēr netaisa ļoti lielus sū..., viņus neviens neaiztiek. Ja kaut kas baigi liels nokļūst presē, tad uztaisa kaut kādu paraugprāvu, bet gala rezultātā vainīgo vai nu kaut kur aizrotē, vai pat pēc laika viņš atgriežas atpakaļ savā amatā. Tā tur viss ir sasaistīts.

Un tāpat ar dikatūru. Tu to izveido, uztaisi sistēmu un beigās tā vēršas pret Tevi. Tu nevari 100% to kontrolēt. 

Bet, diemžēl liela daļa tautas ir novesta nabadzībā, daudzi ir vienkārši, es atvainojos, tupi. Viņi turpina cerēt, ka bajāri ir slikti un cars (Putins) ir labs. Tādēļ joprojām iet mirt Ukrainā. Bet piederīgie caur TV vai internetu vēršas pie cara, jo domā, ka viņš nezin neko par mobilizāciju un cik slikti apstākļi ir tiem, ko sūtu kā gaļu uz fronti. Traki.

Nu tāda aptuveni grāmata. To par karu es protams pierakstīju klāt kā savas pārdomas par šodienas situāciju, bet grāmata kopumā uz to visu uzvedina. Viņa izstāsta sistēmu, tautas un varas attiecības.