Dragon-T54E1-part.2

 Ļoti īsi par būvniecību. Riteņiem ir ļoti daudz detaļu:

Liekam piekari:

Vannai uzliekam "vāku" :)

Apaudzējam aizmuguri ar dažādām detaļām. Šeit diezgan daudz fotogravētas detaļas. Tās it kā padara tanku skaistāku, jo ir plānākas par plastmasas detaļām, bet tās rada lielu papildus darba apjomu:

Riteņi ir vietā:

Arī uz bortiem ir jāliek fotogravēts detaļas. Smuki, bet tomēr, ja bērns ar tanku spēlēsies, es domāju, ka tās ātri atraus nost.

Ložmetējs:

Pirms krāsošanas:

Tanku nogruntēju. Iesāku jau vienā pusē krāsot riteņus, kad iznāca ārā dēls un teica, ka viņš šo gribētu pats krāsot. Ok, tad nu vienkārši sabildēju un atdevu tanku dēlam, lai tālāk krāso pats

Ko varu pateikt? Vizuāli tanks interesants un simpātisks. Bet daudzas detaļas diezgan trauslas un tādu tanku visdrīzāk ir jātur plauktā, nevis jāspēlējas (bet tas nav mans gadījums). Būvniecības laikā dažās vietās bija problēmas ar detaļu pareizu pielikšanu, jo kaut vai, ja bija paredzēta konkrēta vieta detaļai, tā bija ļoti vaļīga un var pielikt dažādos leņķos. Citur atkal pat īsti nebija atzīmes, kur precīzi detaļa ir jāuzliek. Bet, nav tik traki, man patika. Un pie tam palika pāri daudz detaļu. Tās visas pagaidām metu vienā kastē, varbūt kādreiz noderēs, ja kādam citam tankam kāda detaļa trūks vai būs salūzusi.

K.J.Valgrēns_Ēnu vīrs un Tunelis

 Pirms divām nedēļām Zvaigznes grāmatnīcā iepirku kaudzīti ar grāmatām, par ļoti zemām cenām. Tajā skaitā divas Karla Juhana Valgrēna grāmatas, kuras var teikt izlasīju šajās lieldienu brīvdienās.

No šī autora līdz šim neko nebiju lasījis, bet tā kā cena bija ļoti zema, noriskēju un nopirku.

1) Ēnu vīrs:

Grāmata iesākas ar to, ka vienai ģimnei pazūd (tiek nozagts) bērns un tālāk jau pārmetamies aptuveni 40gadus tālākā nākotnē, kur atkal pazūd cilvēki, notiek slepkavības utt. Sižets interesants. Es protams neņemos spriest vai un cik labi tiešām cilvēks var atiet no narkotiku lietošanas (galvenais varonis ir izbijis narkomāns), bet romānā tas tēls ir interesants. Ja nesākam to apšaubīt, tad normāls lasāms gabals. It sevišķi par šādu cenu :)

2) Tunelis:

Šajā romānā atkal galvenajā lomā ir jau iepazītie tēli no "Ēnu vīra". Protams, var lasīt katru grāmatiu pilnīgi atsevišķi - ja nebūsiet lasījuši pirmo, tad arī otrā ir pilnīgi saprotama un nav sajūta, ka kaut kā iztrūkst. Šeit vairāk sākumā ir stāsts, ka iepriekšējā romāna galvenā varoņa draugs iepinas vienā kriminālā pasākumā, kas jau sākumā ir nolemts nelaimei un knapi izglābjas. Pēc tam pamazām romānā parādās pārējie varoņi un viņu atsevišķie stāsti visi beigās sapinas kopā vienā kopējā stāstā un visi nonāk vienā vietā (nevaru neko vairāk rakstīt, lai nezustu Jums pašiem interese izlasīt) :) Protams, tā jau dzīvē parasti nenotiek, bet, tas ir romāns. Sižets ir ass, arī vardarbības ainas, izmeklēšana. vārdu sakot, šos dažus ieguldītos eiro un patērēto laiku lasīšanai nenožēloju.

Tamiya-Elefant_part.1-unbox

 Marta sākumā uztaisīju Tamiya Jagdtiger, tagad plānoju kaut ko nedaudz līdzīgu Elefant jeb garais nosaukums Sd. Kfz.184 Schwerer Jagdpanzer "Elefant". Šis modelis ir izdots 2012.gadā.

Ja par pašu vācu tanku iznīcinātāju, tad 1943.gadā uzražoja ap 90 tanku iznīcinātājus, kurus sauca par Ferdinadiem (to bija izgudrojis Ferdinands Porše) un pēc uzlabošanas 1944.gadā šos tanku iznīcinātājus pārsauca par Elefantiem (kopā pārtaisīja 48gab). Tas notika pēc Kurskas kaujas, kad izglābto tehniku uzlaboja un modificēja. Šiem elefantiem pirmās kaujas bija Itālijā 1944.g. februārī. Tehnika bija smaga un nebija piemērota mīkstai dubļainai augsnei, tāpēc nekādus dižus panākumus neguva (vienu nebojātu tehniku ieguva ASV un tā tagad ir izvietota ASV muzejā un vēlāk austrumu frontē krievi ieguva otru tehniku, kas ir muzejā Krievijā - vairāk šāda tehnika nav saglabājusies). Kopumā tanki bija labi optimizēti, lai iznīcinātu T34 tankus un prettanku lielgabalus, bet to skaits bija mazs un tie bieži palika kaujas laukā dēļ tehniskām ķibelēm un no mīnām bojātas piekares dēļ.

Tanks bija smags - 65 tonnas, 8.14m garš, 3.38m plats un 2.97m augsts. Kustību nodrošināja divi Maybach dzinēji ar kopējo jaudu 530-600 ZS (dati dažādos avotos atšķiras). Ātrums arī kā kurā vietā ir minēts, no 20 līdz 30km/h. Un ar 950litru bāku varēja nobraukt līdz 150km.

Brunojumā bija 8.8cm lielgabals un 7.92mm ložmetējs. Komanda sastāvēja no 6 cilvēkiem (vadītājs, sakarnieks, komandieris, tēmētājs un divi lādētāji).

Instrukcija jau pierastā :)

Arī pazīstamais krāsainais buklets ar 3 dažādiem tehnikas noformējumiem:

Uzlīmes:

Ķēdes būs jāsalīmē no mazākiem posmiem:

Vannas un tonis ar minimālu tekstūru (bez zimmerit pārklājuma):

Riteņi un piekares detaļas:

Pārējās plastmasas detaļas:

Vēl ir gumijas bukses riteņiem un balts diegs, kas jāuztaisa par trosi :)

Ja salīdzināsiet kāds tanks izskatās uz bildes un kāda ir tekstūra, tad redzēsiet, ievērojamu atšķirību - nav zimmerit pārklājuma. Ja kāds nezin, tad zimmerit ir pastveidīgs mīksts pārklājums (ja es pareizi iztulkoju, tad tas sastāvēja no priežu sveķu un benzola šķīduma, kam pievienots cinka sulfīds, bārija sulfīds, zāģu skaidas, PVA līme, akmens putekļi un krāsa). Šis pārklājums bija vajadzīgs, lai pie tanka korpusa nevarētu pistiprināt magnētiskās mīnas. Piemēram, priekš panteras vajadzēja ap 100kg šīs pastas, bet priekš pirmā Tīģera 200kg. Šo pastu uz korpusa uzklāja 3 piegājienos, katrā pa 2mm biezu slāni. Beigās to pārstāja lietot, jo tas pirmkārt sadārdzināja tanka izbūves izmaksas un uzbūvēšanas laiku. Otrkārt, sabiedrotie praktiski nelietoja magnētiskās mīnas. Treškārt bija fiksēti gadījumi, kad šis pārklājums no šāviņiem aizdegās.

Tāpēc es arī nopirku atsevišķi zimmerit izskata uzlīmes:

Tas būs papildus izaicinājums tās smuki uzlīmēt. Jo uzlīmes ir garas un tām dažādas detaļu stiprinājumu vietas ir jāizgriež un precīzi jātrāpa. Cerams, ka izdosies!