Tamiya-Semovente_M42da75/34_part.1-unbox

 Nākamais modelis, kuru plānoju taisīt ir Tamiya ražotais Semovente M42da 75/34. Vispār nevar teikt, ka tas ir Tamiya, jo Tamiya jau uz kastes pat norāda, ka tanka detaļas ir ražotas kompānijā Italeri. Ja paskatās Scalemates attēloto vēsturi, tad Italeri šo modeli ražo jau no 1980.gada, ik pa laikam kaut ko uzlabojot. Pēdējā uzlabošana bija 2020.gadā un 2021.gadā to sāka izdot Tamiya, pieliekot klāt savus cilvēciņus. Tad jau redzēsim vai kvalitāte būs ok un nebūs jānožēlo pirkums (ceru, ka Tamiya galīgu štruntu zem sava vārda neizdotu).

Ja par pašu tanku, tad neliela vēsturiska info: Redzot kādi ir Stug tanka panākumi Austrumu frintē, itāļi arī izdomāja, ka viņiem vajag kaut ko līdzīgu vāciešu Stugam. Itāliem bija pašgājēj artilērija Semovente 75/18 un tas pats princips tika izmantots arī tālāk, tikai uztaisot to vairāk piemērotu tieši kā prettanku ieroci (tanku iznīcinātāju). Par bāzi paņēma itāļu tanku M15/42, tālāk idejas no Semovente 75/18 un iznāca Semovente M42da 75/34. Tankus sāka ražot 1942.g., bet reāli frontē tie nonāca 1943.gadā un kopā tika uzražoti 141.gab (sākotnēji ražoja itāli, pēc tam kontroli pār ražošanu pārņēma vācieši un lietoja līdz pat 1945.g. sakāvei). Kā es saprotu, tad nosaukumā parādītais 42 nozīmē bruņu biezumu (mm) priekšā, 75mm ir lielgabala diametrs. Un lietojot speciāli izstrādātus HEAT lādiņus (high explosive anti tank) varēja cauršaut 70mm bruņas no kilometra attāluma. Lai aizsargātos pret inaidnieka kājniekiem, tad uz jumta bija uzliekams ložmetējs.

Tanks sanāca 5,04m garš, 2,23m plats un 1,8m augsts. Dzinēju ielika jaudīgāku kā iepriekšējam modelim - 192ZS benzīnnieks ļāva sasniegt 40km/h pa ceļu un 15km/ bezceļos. Ar vienu bāku varēja nobraukt 230km. Apkalpe bija 3 cilvēki (komandieris, kas reizē bija tēmētājs, vadītājs un lādētājs, kas reizē arī darbojās kā sakarnieks). Itāļi šos tankus izmantoja Romas aizsardzībai (neveiksmīgi), bet vācieši pamatā lietoja Balkānos.

Tamiya instrukciju ir pārtaisījusi savā stilā :)

Ir divas lapas ar krāsojumu paraugiem:

Uzlīmes un gumijas ielikas riteņos:

Šis laikam ir vienīgais Tamiya rūpnīcā ražotais detaļu rāmītis:

Ķēdes no vinila jeb gumijas:

Pārējās Italeri ražotās detaļas:

Ko no pirmā acu uzmetiena varu teikt? Nu detaļas neizskatās tik labi, kā ir pierasts Tamiya produktiem, bet nav arī baigi acīmredzami brāķi. Galvenais, lai korpuss precīzi no visām atsevišķajām daļām saliekas, jo citādi uzreiz visu var norakstīt (bet to jau redzēs tikai līmējot). Nu un detaļas ir diezgan sīkas (tai skaitā riteņi) un ir ļoti daudz dažādu sīkumu, kas būs jāsalīmē. Šo it kā var taisīt atvērtā veidā, ieliekot iekšā cilvēkus, bet es paskatīšos vai nav iespēja uztaisīt bez cilvēkiem ar visām aizvērtām lūkām (teorētiski jau vajadzētu būt iespējai, ka pie liegbabala lūkas var aizvērt). Man nepatīk taisīt ar cilvēkiem, tad pēc tam tanks aizņem vēl vairāk vietas plauktā + atsevišķi jātur tie, kas stāv ārpusē ar lādiņiem :)

Miniart-Valentine Mk.VI Canadian_Early-part.2

 Gandrīz divas nedēļas mocījos ar šo modeli un  jau nolaidās rokas - bet beigās tomēr salīmēju ar domu, lai būtu pabeigts, nevis cenšoties, lai būtu skaisti. :( Bet par visu pēc kārtas. Sākam:

Jocīgi, ka kaut ko arī no interjera ir jātaisa...kāpēc to vispār vajag, ja nav pilns interjers?

Un te pirmie trauksmes zvani, ka korpuss ir pilnībā deformēts.

To kaut cik centos pielīmēt un taisnot, un tālāk līmēju riteņus. Bet, pieliekot riteņus, jau arī pēc savērsuma redzams, ka kaut kas nav normāli

Turpinu darbu pie riteņiem un piekares:

Tālāk liels darbs pie ķēdes līmēšanas:

Diezgan daudz detaļas no metāla jāloka:

Motora restes pa gabaliem jālīmē:

Kas no šīm detaļām sanāks? Izplūde:

Atkal liels darbs pie visādiem sīkumiem, jāloka metāli, bet tiem nav konkrētu lekālu līdzi:

Un te atkal aplauziens, kad deformācija dēļ nevar ielikt normāli ne durvis, ne rāmi durvīm. Te tad arī man pilnīgi viss piegriezās, jo jau pilnīgi sapratu, ka no sūda konfekti neuztaisīsi...

Tālāk vienkārši ātri pabeidzu korpusu, uzcepu torni un metu mieru šim tankam.

Krāsots netiks, jo neredzu jēgu uz nekvalitatīvi tanku vēl krāsu tērēt. Nezinu, varbūt citiem trāpās arī kvalitatīvi, nesalocīti modeļi, bet man pilnīgs aplauziens... Atbalstot Ukrainas ražotāju vēl vairākus modeļus no Miniart esmu nopircis un ļoti ceru, ka tikai šis ir brāķis un, ka pārējie būs labi!!! Ja vēl ar kādu aplauzīšos, tad vairāk šo ražotāju neatbalstīšu ar savu maciņu.

M.Grietēna-Kad visi striķi trūkst

 Vēl viena bēniņos atrasta grāmata Margarita Grietēna (jeb īstajā vārdā Inga Jeruma) romāns "Kad visi striķi trūkst". 

Es neizlasīju anotāciju grāmatas aimugurē un tagad to nedaudz nožēloju, jo tur skaidri un gaiši ir rakstīts dāmu detektīvs. Lasīju pa diagonāli un brīnījos, ka šādus darbus vispār izdod. Sižets diezgan tāds samocīts, brīžam pat līnijas pazūd. Humors švaks. Nu vismaz man tā liekas. Bet, ja jau izdod, tad gan jau ir sava auditorija šādām grāmatām. Es to skaitā neesmu un tikai, gandrīz vai teikt pienākuma pēc pa diagonāli izlasīju :)

S.Bomena-Riska zonas

 Grāmata no bāniņiem - Sallijas Bomenas romāns "Riska zonas" (Sally Beauman-Danger Zones).

Grāmata sarakstīta 1996.g. un latviski izdota 1997.gadā. Ko lai par viņu pasaka, lai visu neatklātu? Stāsta pamatā ir vairākas žurnālistes un viņu redaktors. Kāda ir viņu sadzīve, mīlestība, darba attiecības. Un visu kopā vieno žurnālistu izmeklēšana par vienu modes namu + vienu narkomānu, kurš pavedina jaunas meitenes. Sižets nav slikts, bet pārāk tomēr sievišķīga grāmata. Bija vietas, kur vairākas lapas apraksta sievietes pārdomas, sajūtas, atmiņas par kaut ko. Ja to laiž pa diagonāli, tad arī vīrieši šo grāmatu var lasīt. Labi, labi, nelamājiet mani, nav tik slikta tā grāmata, pusotras nedēļas laikā kaut kā izlasīju :)