Kā vienu no pēdējām grāmatām, kuru izlasīju, ir Viestura Kaģa - Lūzuma punkts.
Autors apraksta savu pieredzi par veģetatīvo distoniju, problēmu, ārstēšanos ar zālēm un savas atziņas kā to pārvarēt bez zālēm. Interesanta grāmata priekš tiem, kam ir problēmas ar šo slimību, vai kam ir palielināts stress, vai arī vienkārši, kas grib kaut ko jaunu uzzināt un nenonākt līdz tik dziļai problēmai.
Varbūt jautāsiet, kādēļ Tu lasi tādu grāmatu? Teikšu godīgi, es jūtu, ka piedzīvoju lielu stresu, brīžam arī jau liekas, ka ir kaut kādas baiļu lēkmes (bet ne tādas, kā apraksta autors). Liekas, ka ir izdegšana darbā, jo vairākus gadus ir bijis ļoti liels darba apjoms jāpaveic (tikai tagad ir iestājusies neliela mierīgāka fāze). Tādēļ sāku meklēt šādu literatūru, lai saprastu, kā tikt ar stresu galā un kas ar mani notiek.
Noteikti jau būsiet pamanījuši, ka mazāk arī kaut ko šeit rakstu. Mazāk nodarbojos ar saviem hobijiem, sen neviens tanka modelis nav uztaisīts. Jo, man kādā brīdī likās, ka arī šī rakstīšana, šie mani hobiji sāk mani nomākt, nevis nes prieku. Tas gandrīz pārvērtās par pienākumu kaut ko obligāti uztaisīt, kaut ko izdarīt, kaut ko uzrakstīt. Tādēļ es esmu paņēmis pauzi arī no hobijiem. Es neesmu plānojis tos atmest, kaut ko tuvākā laikā uzsākšu. Bet šobrīd ir pauzīte, kur brīvo laiku pavadu ar dažādu žurnālu, grāmatu lasīšanu, video skatīšanās un arī nedaudz datorspēles.
Un atgriežoties pie grāmatas, autors arī tur min, ka ir jābūt hobijiem, bet nevajag ar tiem pārspīlēt. Tādēļ, dzīvosim pēc iespējas veselīgāk, atradīsim laiku sev un saviem mīļajiem un atrodiet arī sev kādu labu hobiju. Lai stresi un veģetatīvā distonija mums iet garām ar līkumu!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru