E.Hietamies-Tētis diviem

 Šo grāmatu man ieteica veikala pārdevēja. Esot smieklīga grāmsta par to, kā vientuļais tēvs tiek galā ar bērnu audzināšanu. Tātad jūsu uzmanībai Eve Hietamies - Tētis diviem.

Somu rakstnieks apraksta vientuļo tēvu, kurš pēc bērna piedzimšanas ir palicis viens (sieva vienkārši pameta) un šobrīd audzina savu piecus gadus veco dēlu. Viņš ir pazīstams ar vienu sievieti, kura arī ir vientuļā māte un kurai ir aptuveni tā paša vecuma meita. Tēvam jau neiet viegli ar dēla audzināšanu, bet liktenis ir lēmis, ka kaut kādu garāku sprīdi viņam būs jātiek galā ar diviem bērniem. 

Kopumā grāmata viegli lasās, brīžam humors ir diezgan prasts, bet brīžam interesanti. Tas ir uzrakstīts no vīrieša skatu punka, kurš daudz ko nesaprot no bērnu audzināšanas un it sevišķi jau meiteņu audzināšanas. Pēršanos ar čupām mīksto mantiņu, meiteņu kleitām utt. Jā, var palasīt, lai atietu no kādas smagākas darba dienas vai vienkārši gribas kaut ko vieglāku, nevis asiņainos krimiķus vai smago literatūru, kur ļoti jādomā līdzi.

V.Kaģis-Lūzuma punkts

 Kā vienu no pēdējām grāmatām, kuru izlasīju, ir Viestura Kaģa - Lūzuma punkts.

Autors apraksta savu pieredzi par veģetatīvo distoniju, problēmu, ārstēšanos ar zālēm un savas atziņas kā to pārvarēt bez zālēm. Interesanta grāmata priekš tiem, kam ir problēmas ar šo slimību, vai kam ir palielināts stress, vai arī vienkārši, kas grib kaut ko jaunu uzzināt un nenonākt līdz tik dziļai problēmai.

Varbūt jautāsiet, kādēļ Tu lasi tādu grāmatu? Teikšu godīgi, es jūtu, ka piedzīvoju lielu stresu, brīžam arī jau liekas, ka ir kaut kādas baiļu lēkmes (bet ne tādas, kā apraksta autors). Liekas, ka ir izdegšana darbā, jo vairākus gadus ir bijis ļoti liels darba apjoms jāpaveic (tikai tagad ir iestājusies neliela mierīgāka fāze). Tādēļ sāku meklēt šādu literatūru, lai saprastu, kā tikt ar stresu galā un kas ar mani notiek. 

Noteikti jau būsiet pamanījuši, ka mazāk arī kaut ko šeit rakstu. Mazāk nodarbojos ar saviem hobijiem, sen neviens tanka modelis nav uztaisīts. Jo, man kādā brīdī likās, ka arī šī rakstīšana, šie mani hobiji sāk mani nomākt, nevis nes prieku. Tas gandrīz pārvērtās par pienākumu kaut ko obligāti uztaisīt, kaut ko izdarīt, kaut ko uzrakstīt. Tādēļ es esmu paņēmis pauzi arī no hobijiem. Es neesmu plānojis tos atmest, kaut ko tuvākā laikā uzsākšu. Bet šobrīd ir pauzīte, kur brīvo laiku pavadu ar dažādu žurnālu, grāmatu lasīšanu, video skatīšanās un arī nedaudz datorspēles.

Un atgriežoties pie grāmatas, autors arī tur min, ka ir jābūt hobijiem, bet nevajag ar tiem pārspīlēt. Tādēļ, dzīvosim pēc iespējas veselīgāk, atradīsim laiku sev un saviem mīļajiem un atrodiet arī sev kādu labu hobiju. Lai stresi un veģetatīvā distonija mums iet garām ar līkumu!

D.Lāgerkrancs-Neskaidrība

 Pēdējā grāmata, kuru izlasīju ir Dāvida Lāgerkranca romāns Neskaidrība (David Lagercrantz-Obscuritas). 

Grāmata ir sarakstīta 2021.g. un 2023.g. publicēta latviski. Ja nezināt, tad šis ir autors, kurš turpināja sēriju par Meiteni ar pūķa tetovējumu.

Šajā grāmatā ir stāsts par policistiem, kuri izmeklē futbola trenera nāvi. Treneris ir bēglis no Afganistānas un tiek nogalināts Zviedrijā. No sākuma ir viens aizdomās turamais, kurš izrādās nevainīgs un pēc tam lieta iestrēgst. Tajā pidalās jaunā policiste, kura pati ir ieceļotāja Zviedrijā un viņa sadarbojas ar vienu profesoru. Viņi vienīgie nepadodas un beigās atklāj, kas bēglis bija patiesībā un kurš viņu nogalināja. Stāsts atklāj arī Talibu režīma zvērības un pilnīgo ticības absurdu (piem, kā mūzika var traucēt ticībai?). Nu un lai vēl viss būtu sarežģītāk, autors iepin zviedru valdību, specdienestus, kas piesedz ASV nelegālos cietumus, spīdzināšanas utt. 

Kopumā romāns viegli lasāms un interesants. Patīk, ka ir piesaistīts profesors, kurš ir ļoti uzmanīgs pret detaļām, bet man nepatīk, ka pārspīlē ar viņa garīgām problēmām. Un tieši jaunā policiste viņu izglābj no pašnāvības mēģinājuma. Tas ir pārspīlēti.