Sen biju gribējis izlasīt kaut ko no šī autora. It sevišķi jau 1Q84, par kuru ir lasītas labas atsauksmes. Tad nu Jūsu uzmanībai Haruki Murakami triloģijas 1Q84 Pirmā grāmata Aprīlis-jūnijs.
Autors ir no Japānas un ir dzimis 1949.g. Šo grāmatu viņš ir sarakstījis 2009.g. un pirmo reizi latviski tā tika izdota 2012.g. (šis jau ir trešais izdevums no 2017.g. un tas laikam arī liecina par grāmata popularitāti).Grāmatā savijas vairāki it kā sākumā nesaistīti stāsti, bet es nojaušu, ka beigās viss būs saistīts. Viens stāsts ir par fitnesa instruktori, kura amata savienošanas kārtībā ir killere un nogalina vīriešus, kuri dara pāri sievietēm. Viņa brauc uz kārtējo uzdevumu, nogalina vīrieti, bet pēc tam piefiksē, ka ir kaut kādas pārmaiņas notikušas. Policisti ģērbti savādāk, viņa nezin kaut kādus notikumus - ir palaidusi garām un ir sajūta, ka daži gadi no dzīves ir pazuduši. Un vēl viņa debesīs redz divus mēnešus un nesaprot, vai to citi arī redz, vai viņ jūk prātā.
Otrs stāsts ir par ne visai labu rakstnieku, kurš paralēli lasa čupām romānus, kuri ir iesniegti izvērtēšanai konkursam un iesaka labākos. Un viņš izlasa vienu, it kā slikti uzrakstītu, bet ļoti aizraujošu romānu, kuru iesaka izdevējam. Pēc tam viņi vienojas, ka viņš šo romānu pārstrādās un uzrakstīs labāk un romāns gūst panākumus. Tā autore izrādās ir 17 gadīga meitene, kura nez ko ir piedzīvojusi bērnībā un reāli ar grūtībām runā un pati pat neraksta - viņa romānu nodiktēja draudzenei, kura to uzrakstīja. Un viņa apgalvo, ka tā ir īstenība, ka eksistē tādi litl pīpl (no angļu var Little people).
Nu tā aptuveni pirmā daļa ir īsi izstāstīta, neatklājot visas detaļas. Un tagad sanāk, ka man no bibliotēkas būs jāņem arī otrā un trešā daļa, lai saprastu, kas ir mazie cilvēciņi un vai man vispār romāns patīk vai nē un kā es to novērtēšu. Pagaidām teikšu, ka var lasīt. Romāns ir kaut kā viegli uzrakstīts, kaut gan skar dažādas tēmas, tai skaitā seksu, izvarošanas utt. Mani nedaudz kaitina, ka autors var vairākas reizes pie vienas un tās pašas lietas atgriezties. Piemēram, es pagaidām nesaprotu, kādēļ vairākas reizes ir jāapraksta rakstnieka it kā bērnības atmiņas, ka viņa mātes krūti zīž svešs vīrietis :) Varbūt, ka kaut kur tas viss vēlāk saliksies pa plauktiņiem. Tātad, jālasa otrā un trešā daļa un tad paturpināšu, ko es par to visu domāju.